Kazhes pierakstu burtnīca

Darba dienas vakaros man parasti nav vēlmes skatīties Ingmara Bergmana drāmas, līdz ar to tāda viegla piedzīvojumu komēdija kā "Augstpapēžu kurpes un padibenes" nav tas sliktākais variants. Šajā angļu un amerikāņu kopproduktā galvenajās lomās ir Minija Draivere un Mērija Makkormaka, kas atveido labākās draudzenes. Minnijas varone Šenona ir medmāsa kādā Londonas slimnīcā, kura izšķiras ar savu draugu, kurš augu dienu pavada, nodarbojoties ar "mākslu" - ierakstot sarunu fragmentus, ko viņš ar speciālu aprīkojumu pārtver no mobilo telefonu sakariem, un veidojot no tiem skaņu kolāžas, ne zinis neliekoties par savu draudzeni. Tikām Frānsesa ir amerikāņu aktrise, kuras karjera ir iegājusi izteiktā strupceļā un kura pat nav spējīga tikt pie balss lomas multfilmā par tomātiem no kosmosa. Kādā vakarā pēc ballēšanās (un pirms Šenona ir izsviedusi no dzīvokļa savu bojfrendu ar visu viņa aprīkojumu) viņām sanāk noklausīties telefonsarunu starp kādu bankas aplaupīšanas dalībnieku un viņa draudzeni. Kad izrādās, ka viņas kļuvušas par netiešām lieciniecēm grandioza apjoma zādzībai, Frānsesa ierosina, ka abām sievietēm vajadzētu šantažēt zagļus (viņām taču ir telefona numurs) un saņemt daļu laupījuma. Šenona sākumā pretojas, bet tad, kad Frānsesa viņu pārliecina, ka lielāko daļu naudas viņas izmantos, lai nopirktu slimnīcai jaunu tehniku, arī Šenona tam piekrīt.
Taču, protams, izrādās, ka abas sievietes ir ieķērušās lietā, kas ir nedaudz pāri viņu spēkiem. Proti, darīšana viņām ir nevis ar vienkāršu zagļu bandu, bet gan ar diezgan nopietnu noziedzīgu grupējumu (tiesa - ļoti mazskaitlīgu), kurš nemaz nav gatavs kaut kādiem šantažētājiem atdot ievērojamu daļu sava laupījuma. Lielisks bandas vadītāja lomā ir Maikls Gembons, kurš šoreiz netērpjas kā Dumbledore, bet atveido vecu homoseksuālu bandītu ar ļoti pretīgu rētu pāri vienai acij. Filmā netrūkst muļķīgu pārpratumu un ir daudz situāciju, kuras patiešām iederas tikai stulbu komēdiju pasaulē. Taču šis būs tas gadījums, kad es filmai varu piedot stulbumu, jo pa lielam kā komēdija tā nostrādā, ir pietiekami asprātīga un dinamiska. Jāatzīmē, ka lielākā daļa labāko momentu ir Makkormakas nopelns, kamēr Draiverei pamatā tiek reaction shots... līdz filmas beigām, kad viņas apmainās lomām.
Jā, šī ir ne vairāk kā popkorna filma. Bet kā popkorna filma tā man likās pilnīgi pietiekoši laba.