Kazhes pierakstu burtnīca

"Sabotage" bieži mēdz dēvēt par progresīvāko no visiem Black Sabbath ierakstiem - albumu, kurā grupa nevairās eksperimentu, izmēģina savus spēkus mūzikas stilos, kas parasti neasociējas ar Oziju, Iommi, Batleru un Vordu. Šī iemesla dēļ Interneta laikmetā tas ir kļuvis par vienu no atzītākajiem šīs grupas veikumiem (kā nekā, nav jau īpaši stilīgi teikt, ka tev patīk grupas pirmais albums vai "Paranoid" - jo tas būtu pārāk parasti). Es droši vien nebūšu viens no šī albuma slavinātājiem, jo gluži vienkārši man tas ne pārāk patīk. Man nav nekādu iebildumu pret tradicionālām smagām BS dziesmām kā "Hole in the Sky" vai "Simptom of the Universe", pēdējā esot kļuvusi par tādu kā šablonu, uz kuras pamata izveidojies trashmetal, lai gan man par to grūti spriest, jo trash`ā nemaz neorientējos un varu tikai atsaukties uz netā sagrābstītu informāciju (subjektīvi gan šķiet, ka trash`am būtu jābūt ievērojami ātrākam nekā šai BS dziesmai, taču Iommi spēle šajā skaņdarbā ir tiešām izcila, no viņa puses šī varētu būt teju vai labākā BS dziesma ever. Kas gan man kaut kā šajā albumā nepatīk, ir Ozija balss - jau no sākta gala viņš nebija nekāds izcilais dziedātājs, bet šajā albumā viņa tā sauktā hēlija balss izklausās kaut kāda nedzīva un aizsmakusi.
Ieraksta divi lielākie opusi ir plates puses noslēdzošās kompozīcijas "Megalomania" un "The Writ", katra no kurām ilgst aptuveni 9 minūtes un sastāv no vairākām daļām, un vismaz "Megalomania" ar savu garumu tiek galā bez problēmām, bet atkal jau man traucē Ozijs - ja viņa vietā šajā ierakstā būtu kāds vecis ar Dio plēšām, tas noteikti būtu "Sabotage" nācis par labu.
Salīdzinoši slavenākā (vismaz classic rock radio izpratnē) no šī albuma dziesmām ir "Am I Going Insane", kuru vēlāk Ozijs pārdziedāja arī vienā no saviem solo ierakstiem, taču muzikāli šī ir viena no tukšākajām dziesmām albumā - patiesībā tajā ir ļoti maz satura, ja neskaita ne pārāk baudāmu Ozija dziedāšanu - un saturiski tā arī šķiet nedaudz tā kā par popsīgu, lai būtu klasiska Sabbath kompozīcija.
Kopumā jāsaka - man labāk tomēr patīk pirmie BS albumi, bet šis varētu tiem līdzināties, ja vien Ozijs spētu turēt līdzi Tomijam, Gīzeram un Bilam. Bet viņš nespēj.