Kazhes pierakstu burtnīca

Uz Jura Podnieka 60. dzimšanas dienu klajā nāca žurnālistes Tatjanas Fastas biogrāfiska grāmata par šo izcilu Latvijas kinorežisoru. Sākotnēji es nebiju plānojis šo grāmatu iegādāties vairāku iemeslu dēļ:
1) cena tuvu 10 latiem;
2) mana skepse attiecībā pret jebko apgādā "Kontinents" izdoto;
3) bailes, ka reālais Podnieks neatbildīs tam tēlam, kāds par viņu ir izveidojies man galvā.
Taču grāmatas prezentācijā to varēja iegādāties par pusi nominālvērtības, un tas kaut kā lika piemirst punktus numur 2 un 3 vai vismaz samierināties ar to neizbēgamību. Cerības viesa arī tas, ka Podnieka filmu montāžas režisore un viņa studijas vadītāja Antra Cilinska piedalījās prezentācijā, līdz ar to skaidrs, ka grāmatas autore nav sagājusi baigos ragos ar Podnieka studiju. Vienlaikus man gan tomēr prezentācijā radās sajūta, ka kaut kas vai nu autorē vai viņas grāmatā Cilinskai tā īsti līdz galam nepatīk, un man pat ir teorija - kas tieši.
Kas ir pozitīvi - grāmata sniedz visai detalizētu pārskatu par Podnieka dzīvi un darbu, un attiecībām ar citiem cilvēkiem, atklājot daudzas viņu plosījušās pretrunas. Ļoti minimāli autore pievēršas tādām tēmām, kas mani nepavisam neinteresē - varoņa seksuālajai dzīvei, kaut kādiem uzpūstiem skandāliem un tā tālāk (lai gan tomēr viena nodaļa par Podnieka sievietēm grāmatā ir, un bez tās es būtu ļoti labi izticis). Tatjana Fasta ir intervējusi visdažādākos ar Podnieku saistītos cilvēkus, plus bijusi personīgi pazīstama ar pašu režisoru, tādējādi daudz ko viņa atstāsta arī no personīgajām atmiņām. Jāuzslavē arī Gunitas Mežules tulkojums, kas, zinot izdevniecības reputāciju, arī patīkami pārsteidza.
Tomēr jāatzīmē arī dažas lietas, kas man liedz šo grāmatu nosaukt par perfektu:
1) šķiet, ka autore labprātāk runājas ar ezotērikas, galdiņu dancināšanas un citplanētiešu vērošanas cienītājiem nekā ar racionāliem cilvēkiem. Mani interesētu vairāk Podnieka līdzstrādnieku stāstījumu;
2) izdodot grāmatu latviešu valodā, manuprāt, nav vērts iekļaut skaidrojumus, ka Kuldīga ir pilsēta Latvijā 120 kilometrus uz rietumiem no Rīgas, jo vietējam lasītājam vajadzētu daudzmaz zināt, kas ir Kuldīga. Turklāt grāmatā vietām uzpeld faktoloģiskas kļūdas.
3) veidojot grāmatu ar apļveida struktūru, autore drusku par daudz atkārtojas. Te pie vainas varētu būt arī tas, ka grāmatas izdošanas pēdējais posms noticis steigā (tā parasti ar visām grāmatām notiek) un ir pietrūcis kāda cilvēka, kas to pārlasītu un izsvītrotu lietas, kas atkārtojas).
Vai šī grāmata izmainīja Juri Podnieku manā apziņā? Kaut kādā mērā - noteikti. Es nebiju zinājis to, ka viņš bija sajūsmā par filipīniešu brīnumārstiem (kas varētu būt saistīts ar to, ka laikam jau ārpus sava operatora-režisora lauciņa Podnieks nebija sevišķi erudīts un izglītots), ka viņu apstrādāja dažādi reliģiski īpatņi un ka īstenībā daudzējādā ziņā Podnieka galvā varētu būt valdījusi pamatīga putra. Protams, tas viss ar piebildi, ka runa ir par Fastas grāmatas Podnieku, jo man nav iespējas noskaidrot, cik daudz no viņas aprakstītā ir patiesība un cik - fantāzija.
Kā viena no versijām par to, kas par cilvēku bija Juris Podnieks, "Vai viegli būt elkam" ir laba grāmata, taču to atzīt par vienīgo un īsto patiesības instanci es nevaru.