Luftslottet som sprängdes

Tā nemaz nebija domāts - noskatīties uzreiz arī trešo Stīga Larsena "Millenium" triloģijas filmu. Taču viļus neviļus tā tomēr sanāca - pēc "Upwords" uzspēlēšanas un diskusijām par to, vai vārdi "eņģēns" un "ezēns" atbilst Endzelīna principiem noskatījāmies arī šo filmu. Jāatzīst gan, ka salīdzinoši ar pirmajām filmām, šī bija visai izteikti samudžināta, un man kā cilvēkam, kas nav lasījis grāmatas, bija visai grūti notiekošo uztvert. Labi vēl, ka vismaz Aigars grāmatu bija lasījis un šur tur varēja kaut cik precizēt uz ekrāna notiekošo. Tas gan kopumā nav kompliments filmai - ja skatītājam nav skaidrs notiekošais tāpēc, ka filmas veidotāji pieņem, ka viņam sižets jau tāpat ir zināms, tas man nešķiet pareizi. Un vispār šajā filmā īsti laba bija tikai tās beigu daļa - tiesas process. Viss pirms tā - ne tik ļoti.
Cik daudz es varu atklāt par sižetu? Lisbete atkopjas no ievainojumiem, ko viņa guva iepriekšējās daļas beigās (tagad jautājums - vai tas, ka šajā aprakstā atklāju kaut ko no iepriekšējās daļas noslēguma, ir uzskatāms par spoileri vai nē? un ja jā - ko tad es vispār par sižetu drīkstētu stāstīt)? Katrā ziņā izrādās, ka Zalam aizmugurē bija vesela banda ar visādiem dirsas gabaliem un labi ir vismaz tas, ka pats Zala jau pašā filmas sākumā tiek aizsūtīts uz labākiem medību laukiem. Līdz ar to šajā filmā vismaz nebūs nevienas izvarošanas ainas (izņemot vairākkārtēju atkārtojumu šādai ainai no pirmās daļas, bet pie tā skatītāji gan jau ir pieraduši).
Tīri kā "crime-drama" triloģija "Millenium" (vismaz filmu veidā, par grāmatām neko pateikt nevaru) ir visai veiksmīgs projekts - ne tas labākais, ko zviedru kino pēdējā laikā ir devis (jo zviedri taisa daudz labu filmu), bet vienlaikus - this beats the shit out of films like "The Town". Un šo filmu, atšķirībā no pirmajām divām, noskatoties līdz beigām, gala emocijas bija labas un nevis sliktas. Lai gan nē - pirmās beigas arī bija ok, tikai otrā bija tāda īpaši nejautra.
2010-12-16
7.5
comments powered by Disqus