Kazhes pierakstu burtnīca

Indijas ekspedīcija bija pirmā "1000 jūdžu" sērijā, kur galvenajiem varoņiem nācās iztikt bez Expedition džipiem (ok - apvidus auto), jo tie bija aizturēti uz robežas, līdz ar to pārvietošanās notika ar dažādiem transporta līdzekļiem, kādi nu gadījās pa rokai. Kas savukārt nozīmē, ka šis bija daudz tūristiskāks brauciens, nekā, piemēram, ekspedīcijas uz Krieviju, kur čaļi bieži nokļuva vietās, kas bija patiešām atrautas no civilizācijas. Tiesa, tādā valstī kā Indija ir grūti iedomāties vietas, kur nebūtu cilvēku, jo pārapdzīvotība nav joka lieta. Nez, vai Indijas valdībai ir kādi plāni ierobežot savas populācijas pārmērīgu izplatīšanos (un vēl jo vairāk - vai tas vispār ir iespējams)? Katrā ziņā jāatzīst, ka Indija ir viena no tām valstīm, kurp es arī ļoti labprāt būtu aizbraucis, lai gan vienlaikus man ir zināmas bažas, ka pūļi man varētu šķist nomācoši. Līdz ar to es ļoti labi saprotu ekspedīcijas dalībniekus, kuri iespējami vairāk laika centās pavadīt prom no lielajām pilsētām.
Šajā ekspedīcijā līdzās Edgaram Zaķim (Sils diemžēl nepiedalās) brauc jau tradicionālie 1000 jūdžu dalībnieki Egons Reiters un Jānis Skutelis, kā arī divi newbies - Gustavo un Dons. Ja kas - varbūt kāds zina - kas notika starp Skuteli un Reiteru, kas iepriekšējās ekspedīcijās visu laiku uzvedās tā, it kā viņi būtu bezmaz vai mīlnieki, bet Indijā (spriežot pēc uzfilmētā materiāla) viņi viens ar otru pat sevišķi nesarunājās? Turklāt Skutelis šajā reizē šķita piesities klāt Gustavo, kamēr Reiters pamatā dzīvojās apkārt viens un pat pa naktīm gāja vienatnē tusēt. Jā, prognozējamā kārtā neviens no viņiem sevišķi netusēja ar Donu (kurš pirmajās sērijās pamatīgi man krita uz nerviem, bet vēlāk pieradu).
Kas šajās sērijās man šķita interesantākais - dabas parks ar savvaļas ziloņiem, indiešu kāzas, kurās piedalījās Egons (kaut kā pietrūka aizkadra komentāra par to, kāpēc jaunais pāris kāzās izskatījās tik ļoti nelaimīgs) un Bolivudas filmas apmeklējums. Jā - par tēmu Bolivuda - "1000 jūdzēs" principā pareizi tika uzsvērts, ka nav pareizi saukt visu Indijas kino par Bolivudu, jo Bolivudas filmas patiesībā ir tikai tās, kas tiek veidotas Mumbajā. Un līdz ar to jebkuru indiešu filmu saukt par Bolivudas produktu nav pareizi, taču vienlaikus, manuprāt, "bolivuda" ir pārvērtusies par sugas vārdu, kas raksturo konkrēta veida filmas, un nav tik ļoti principiāli, vai tās ir vai nav patiešām uzņemtas Bolivudā.
Kopumā šis diez vai bija viens no interesantākajiem raidījumu cikliem - iespējams, tāpēc, ka par Indijas eksotiku man ir zināms vairāk, nekā, piemēram, par Mjanmu, un līdz ar to no šīs valsts es biju gaidījis kaut ko nezināmāku. Nebija slikti, bet kaut kā drusku pietrūka.