Kazhes pierakstu burtnīca

Šajā ierakstā pirmo reizi Beach Boys karjerā parādās muzikāla izaugsme salīdzinoši ar iepriekšējiem albumiem - vēl ir pāragri runāt par jebkādu nopietnību, taču savās sērfroka robežās grupa ar šo albumu sasniedz gandrīz vai iespējamo maksimumu - dziesmu skanējums ir kļuvis pilnīgāks, grupas vokālu harmonijas sāk līdzināties tiem dievīgajiem dziedājumiem, kuru dēļ Beach Boys ir tik mīlēti, un pat dziesmu teksti, lai arī nekādas jaunas tēmas neaizskar, ir kļuvuši mazāk banāli, mazāk klišejiski un šeit nav atrodami tādi vājprāta piemēri kā "Be true to your school".
Ierakstu ievadošā dziesma "I Get Around" sagādāja grupai pirmo hitu šaipus okeānam, un arī Amerikā tas bija viens no viņu lielākajiem grāvējiem, turklāt šī ir viena no tām dziesmām, kura vismaz mūsu reģionā nekrīt uz nerviem pārlietošanas radio frekvencēs dēļ. Tiesa, kā izrādās, Radio 101 plejlistē šī dziesma ir atrodama, un kopš pagājušā gada jūnija tur tā atskaņota jau 28 reizes. Tāpat no salīdzinoši zināmajām Beach Boys dziesmām šeit atrodama "Little Honda".

Visas šīs dziesmas ir tāds vienkāršs un nevainīgs fun, nekādu baigo ambīciju, mākslinieciska vēstījuma, nekā tāda, kas varētu nopietni aizkaitināt grupas fanu vecākus, taču reizēm jau vajag tieši tādu vieglu un atpūtinošu mūziku.
Kā jau tas agrīnajiem Beach Boys albumiem ir raksturīgs, ieraksta ilgums ir vienkārši parodiski īss - 25 minūtes, un tajā ir iekļautas 2 minūtes visai bezjēdzīgas muldēšanas ar nosaukumu "Our Favourite Recording Sessions", bet vismaz atšķirībā no citiem līdzīgiem brīnumiem Beach Boys ierakstos, šis ir salīdzinoši normāli samiksēts, nekā diži interesanta jau tajos "bloopers" nav, bet vismaz man tas uz nerviem nekrīt. Pārējās dziesmās nekādu sevišķu virsotņu nav, bet vienlaikus nav te arī nekādu izteiktu FAILu, viss vienmērīgi baudāms un patīkams. Substances trūkums, protams, nav noliedzams, bet vienlaikus tālab šis ieraksts nav sliktāks par tajā pat laikā iznākušo A Hard Day`s Night.