Micmacs à tire-larigot

Kad daudzviet lasīju par šo Žanpjēra Žonē filmu, ka tā esot diezgan smaga izgāšanās, es visu laiku domāju - nu, nevar tā būt, ka "Amēlijas", "Delikatešu" un "City of lost children" režisors pēkšņi būs radījis totālu mēslu. Gan jau ka būs līdzīgi kā tas ir ar svaigākajām Terry Gilliam filmām - man patiks, neatkarīgi no iznīcinošās kritikas. Bet šoreiz diemžēl nekas cits, kā peldēt pa straumi man nesanāks. "Micmacs" ir nevis filma, bet viena vienīga putra. Lai gan, kā izrādās, kritiķi nemaz pret to tik nežēlīgi nav bijuši, un es pat sanāk, ka varbūt nemaz tik daudz slikta par to dzirdējis nebiju.
Skatoties šo filmu, tu, protams, visu laiku turi prātā to, ko šis režisors ir radījis iepriekš, un ar acīm tu to visu redzi - vizuāli te viss ir tipiski atbilstošs Žonē agrāko filmu stilam, tās pašas pārsātinātās krāsas, tās pašas vizuālās atkāpes, tie paši ne gluži reālistiskie personāži, tāda pati aizraušanās ar visādu dīvainu "contraptions" veidošanu kā pirmajās Žonē filmās, kas tapa kopā ar Marku Karo. Bet viena šajā filmā pietrūkst - gluži kā The Tin Man šī filma ir pilnīgi un galīgi bez sirds. Tās varoņiem nav jebkāda dziļuma, starp viņiem nav nekādu attiecību, un pat sižeta virzība uz priekšu ir pilnīgi bezcerīga un saraustīta. Galvenais varonis (Dany Boon) ir dīkdienīgs filmu veikala darbinieks, kurš gandrīz iet bojā traģiska negadījuma dēļ, viņa galvā nonākot kaut kāda bandīta lodei (ja nu kas - bandīts filmā vairāk neparādīsies un pat tas, ka varonim galvā visu laiku ir lode un viņš kuru katru brīdi var mirt, tā īsti filmā apspēlēts netiek. Saticis bariņu frīku, līdzīgu kā filmā... "Freaks"... viņš kaļ atriebības plānus ieroču kompānijām, kas vainīgas viņa tēva nāvē un viņa paša gandrīz nāvē. Un tad nu aptuveni stundas garumā šie plāni tiek īstenoti. Iespējams, daļa šīs filmas ir domāta komiska. Bet nekā smieklīga tur nav. Iespējams, filmā ir paredzēts kaut kāds antimilitārs vēstījums. Bet tam nav nekāda asuma. Iespējams, te ir darīšana ar sarkasmu un ironiju. Bet gan viens, gan otrs nav īsti jūtami.
Pilnīgi droši - ar šo filmu Žonē ir nošāvis garām. Varbūt, ja filmā būtu kāds aktieris, kas līdzīgi Odrijai Totū spēj arī neticamu stāstu iedzīvināt un padarīt par savu, šī būtu pietiekami laba filma. Bet tāda, kāda tā ir, tā manās acīs ir drīzāk pielīdzināma "Tron" stila beztolkšovam, nevis labam kino.
2011-01-25
4.0
comments powered by Disqus