Dependencia sexual

No visām Dienvidamerikas lielajām valstīm tikai Bolīvija man sagādāja rūpes un raizes, meklējot kādu šajā valstī tapušu filmu. Biju jau gatavs skatīties American Visa spāņu valodā bez subtitriem (diezgan liels hardcore, lai gan filma pēc aprakstiem šķiet diezgan interesanta), kad izrādījās, ka "Sexual Dependency" ir iespējams atrast ar krievisku tulkojumu. Šāda pieeja gan tradicionāli nav manā gaumē, bet tomēr tas ir labāks variants, nekā skatities filmu sev pilnīgi nesaprotamā valodā. Krievu Interneta lapās šī filma tiek dēvēta par pieskaitāmu "art house" kino, bet, manuprāt, tās ir pupu mizas un nevis arthouse.
Filma ataino piecas daļēji savstarpēji saistītas epizodes, kas attiecas uz jauniešiem un viņu intīmās dzīves sākuma fāzi. Pirmais ir par meiteni, kurai tētis ir piedraudējis nepīties ar zēniem, jo viņa ir pelnījusi kaut ko labāku par sava rajona šmurguļiem, bet viņa tomēr draudzenes 15 gadu dzimšanas dienas ballītes noslēgumā atdodas kādam čalim, pati to īpaši negribēdama. Otrais - par čali no Kolumbijas, kas ieradies Bolīvijā, un kuru viņa brālēna čomi piespiež pārgulēt ar prostitūtu, jo viņam ir nepieciešams kļūt par vīrieti. Trešais - par biezo čiksu-modeli un viņas tikpat biezo bojfrendu, kuri savā starpā sastrīdas, kā rezultātā Čiko (tā sauc čali) nonāk gultā ar kādu precētu sievieti no Brazīlijas. Ceturtais - par kādu melnādainu sievieti ASV, kas atstāsta savu dzīvi, noslēdzot stāstījumu ar to, kā viņu izvaro baltu čaļu bariņš. Piektais - par baltiem čaļiem, kas koledžā nodarbojas ar sportu, pie viņiem ir atbraucis ar Čīko, un viņi kopīgi izvaro 4.stāstā minēto sievieti, un viens vaininieks ir čalis, kurš patiesībā ir gejs, bet sportists būdams, nespēj tajā atzīties draugiem homofobiem, tā vietā labprātāk kļūstot par izvarotāju.
Filmas galvenā iezīme ir tāda, ka tā ir filmēta ar "split screen" efektu, līdz ar to visas ainas mēs vienlaikus redzam no diviem skatpunktiem, biežāk gan - tie abi rāda apmēram vienu un to pašu, un vispār ilgtermiņā šis efekts ir kaitinošs - manuprāt, kaut ko tādu var izmantot 15-20 minūtes garai īsfilmai, bet pilnmetrāžas filmā tāda lieta ātri kļūst bezjēdzīga. Nu, un otra lieta - filmas saturs. Man nav iebildumu pret to, ka filmā izmantoti cilvēki, kas nav aktieri, tā ir normāla neoreālisma pieeja, kas jau vismaz kopš Vitorio da Sikas laikiem tiek reizēm veiksmīgi likta lietā, bet tas materiāls, ar ko viņiem šajā filmā ir jāstrādā, ir gaužām bezsaturīgs. Vismaz manās acīs šīs filmas nosaukumam būtu jābūt nevis "Sexual Dependency", bet gan "Young people fucking" (zinu, ka tāda filma patiesībā eksistē, but who cares?) - tā izskatās pēc tāda produkta, kas patiesībā ir viens pilnīgi truls seksošanas gabals, kurā pielikti visādi artsy-fartsy elementi (sapītie storylines, triks ar sadalīto ekrānu), lai to varētu pasludināt par intelektuālu kino un rādīt festivālos. Nezinu, man ir ļoti grūti pieņemt, ka šajā filmā patiešām ir doma un ka tai tiešām ir jēga - paskatīties, kā bolīviešu zelta jaunatne tusē apkārt, dzerstās un gulšņā, kur pagadās, man tiešām nav diži interesanti.
2011-02-12
4.0
comments powered by Disqus