Gypsy Punks: Underdog World Strike
Ja jau otrais Gogol Bordello albums bija lielisks, tad ar "Underdog World Strike" Gogoļa mauku māja trāpa Vilhelma Tella ābolam tik spēcīgi pa pautiem, cik vien iespējams. Protams, tu vari teikt, ka tas ir more of the same, bet šis neapstrīdami ir tas gadījums, kad viena un tā paša stila turpmāka izkopšana grupai nāk tikai par labu un nekādi savādāk. Šī ieraksta stāstu visai labi raksturo tā pirmā kompozīcija - mežonīgas rēkšanas piesātinātā "Sally", kuras ievadā Eugene dzied:
Jo šaubu nav - šī ieraksta mērķis patiešām ir veikt kultūras revolūciju, un to tas ļoti veiksmīgi arī izdara. Dziesmas ir kļuvušas vēl ātrākas, vēl lipīgākas un vēl dancojamākas un lēkājamākas kā iepriekš. Pankroks, kurā vijole ir droši vien visdzirdāmākais instruments, jau pats par sevi ir kaut kas visai mistisks, bet vienlaikus - kāpēc ne?
Ne velti biedrs Hutz par sevi apgalvo:
(tāda pat nosaukuma dziesmā) - šī grupa tiešām ir sasodīti ātra, sasodīti enerģiska, sasodīti lipīga. Brīžiem rupja, taču šeit nav šaubu, ka Gogol Bordello brīžiem tik ļoti spilgtie vulgārismi nav vienkāršs sliktas audzināšanas piemērs, bet gan māksliniecisks izteiksmes līdzeklis. Šeit pat ir grūti teikt, kur ir atrodami šī albuma spilgtākās kompozīcijas, bet man personīgi šausmīgi patīk "Dogs Were Barking", kurā dzirdams kultūrcitāts no vienas no episkākajām grupas "Kino" dziesmām "Mama Anarhija", kas salīmēta kopā ar kaut ko tādu, ko varētu izpildīt Akvarium, apvienojot to ar krievu častuškām, taborā valdošo vājprātu un kolorītā ansambļa dalībnieku individualitāti. Tāpat nevar nepriecāties par izcilo dziesmas nosaukumu "Think Locally Fuck Globally", kurā kārtējo reizi uzspīd vijolnieks Rjabcovs. Nav nejauši, ka tieši šis ieraksts bija tas, ka padarīja Gogol Bordello par relatīvi plaši pazīstamu grupu un ne jau nejauši tieši tā ērā Eugene piedalījās "Everything Is Illuminated". Patiesībā man kaut kā tagad šausmīgi gribētos to filmu noskatīties vēlreiz, novērtēt, kā būs mainījusies mana attieksme pret to (un vai būs vispār). Bet šis albums - sasodīts, kā tas man patīk! Protams, varētu teikt, ka tam piešķirtais vērtējums būs pārāk augsts, jo tas ir tikai čigānu pankroks, kas šeit dzirdams. Bet kā lai nesajūsminās par večiem, kas minūtē veic sešdesmit revolūcijas?
Sally was a fifteen year old girl from Nebraska
Gypsies were passing through her little town
They dropped something on the road , she picked it up...
And cultural revolution right away begun!
Jo šaubu nav - šī ieraksta mērķis patiešām ir veikt kultūras revolūciju, un to tas ļoti veiksmīgi arī izdara. Dziesmas ir kļuvušas vēl ātrākas, vēl lipīgākas un vēl dancojamākas un lēkājamākas kā iepriekš. Pankroks, kurā vijole ir droši vien visdzirdāmākais instruments, jau pats par sevi ir kaut kas visai mistisks, bet vienlaikus - kāpēc ne?
Ne velti biedrs Hutz par sevi apgalvo:
60 revolutions per minute
this is my regular speed
So how do you want me to live with it?
(tāda pat nosaukuma dziesmā) - šī grupa tiešām ir sasodīti ātra, sasodīti enerģiska, sasodīti lipīga. Brīžiem rupja, taču šeit nav šaubu, ka Gogol Bordello brīžiem tik ļoti spilgtie vulgārismi nav vienkāršs sliktas audzināšanas piemērs, bet gan māksliniecisks izteiksmes līdzeklis. Šeit pat ir grūti teikt, kur ir atrodami šī albuma spilgtākās kompozīcijas, bet man personīgi šausmīgi patīk "Dogs Were Barking", kurā dzirdams kultūrcitāts no vienas no episkākajām grupas "Kino" dziesmām "Mama Anarhija", kas salīmēta kopā ar kaut ko tādu, ko varētu izpildīt Akvarium, apvienojot to ar krievu častuškām, taborā valdošo vājprātu un kolorītā ansambļa dalībnieku individualitāti. Tāpat nevar nepriecāties par izcilo dziesmas nosaukumu "Think Locally Fuck Globally", kurā kārtējo reizi uzspīd vijolnieks Rjabcovs. Nav nejauši, ka tieši šis ieraksts bija tas, ka padarīja Gogol Bordello par relatīvi plaši pazīstamu grupu un ne jau nejauši tieši tā ērā Eugene piedalījās "Everything Is Illuminated". Patiesībā man kaut kā tagad šausmīgi gribētos to filmu noskatīties vēlreiz, novērtēt, kā būs mainījusies mana attieksme pret to (un vai būs vispār). Bet šis albums - sasodīts, kā tas man patīk! Protams, varētu teikt, ka tam piešķirtais vērtējums būs pārāk augsts, jo tas ir tikai čigānu pankroks, kas šeit dzirdams. Bet kā lai nesajūsminās par večiem, kas minūtē veic sešdesmit revolūcijas?
2011-03-21
comments powered by Disqus