Indochine

Filmas darbība norisinās tajos laikos, kad Francija vēl bija impērija, nevis tikai palilela Eiropas valsts ar grandiozām pretenzijām uz savu izcilību. Francijai piederošajā Indoķīnā gumijkoku plantācijas īpašniece Eliāna audzina savu audžumeitu Kamillu (vietējo, kuras vecāki gājuši bojā nelaimes gadījumā) un uzsāk sakaru ar gados par sevi daudz jaunāko flotes virsnieku Žanu Batistu. Taču šīm attiecībām nav lemts ilgi turpināties, jo Eliāna ir viņam par vecu + viņas tēvs vēl piedāvā Zanam Batistam pamatigu naudu par to, lai viņš ar Eliānu nesatiktos (ja kas Eliānas lomā ir lieliskā Katrīna Denēva, kas par šo filmu saņēma savu līdz šim vienīgo Oskara nomināciju). Reģionā pamazām mainās situācija - arvien lielāku popularitāti gūst komunisma idejas un kolonizatoru stāvoklis kļūst arvien mazāk drošs. Eliānai tikām ir citas raizes - Kamilla iemīlās Žanā Batistā (protams, nezinot, ka šis vīrietis ir bijis viņas mātes mīļākais), un būdama pārliecināta, ka jaunais vīrietis meiteni tikai sāpinās, Eliāna nodrošina viņa pārvietošanu uz citu vietu franču kolonijās. Taču Eliāna nav rēķinājusies ar apstākli, ka Kamilla viņam varētu sekot.
Patiesībā sižeta šajā filmā ir tik daudz, ka tā atstāstīšana vien varetu prasit milzīgu daudzumu laika, tālab dziļākās detaļās es neiegrimšu. Jāatzīst, ka šī filma bez sevišķa patosa un "labā-ļaunā" pretstatīšanas ataino koloniālo varu Indoķīnā, neaizraujoties nedz ar glorificēšanu, nedz ar dēmonizāciju, rādot notikumus vienkārši un bez nevajadzīgām ambīcijām. Līdzās citiem filmas plusiem var izcelt tajā brīnišķīgi rādīto Dienvidaustrumāzijas dabu, un, protams, Denēvas tēlojumu tajā. Nemaz nebrīnos, ka šī filma saņēma Oskaru kā gada labākais darbs svešvalodā, jo tā ir patiešām eleganti nostrādāta un daudzās ziņās perfekta filma. Varbūt - kaut kādas odziņas man tajā tomēr pietrūka, bet nenoliedzami šī ir skatīšanās vērta filma arī 20 gadus pēc tās iznākšanas.
2011-07-26
8.0
comments powered by Disqus