Kazhes pierakstu burtnīca

Nevaru sevi nosaukt par pārmērīgu detektīvseriālu cienītāju, taču pirmās "Jonathan Creek" sērijas mani ātri ievilka sevī. Šī seriāla galvenais varonis ir visai tipisks Šerloka Holmsa stila personāžs - noslēdzies sevī, ar dīvainu izpratni par sabiedrības normām, milzīgu daudzumu dažādu zināšanu un netriviālu domu gājienu. Ikdienā viņš strādā par triku izdomātāju burvju māksliniekam Adamam Klausam, bet brīvajā laikā (kāds, kā var spriest no šī seriāla, viņam ir gandrīz viss laiks) viņš palīdz pētnieciskajai žurnālistei Medijai Magelanai risināt mīklainus noziegumus, ar kuriem netiek galā policija. Un varu atzīt, ka seriāla pirmajā sezonā šie noziegumi lielākoties tiešām ir ļoti veikli pastrādāti un ar ticamības momentu viss ir kārtība. Ar ko šis atšķiras no citiem līdzīga stila seriāliem? Pirmkārt - ar to, ka tas lielā mērā ir komēdijseriāls (un zināms, ka esmu britu humora cienītājs), un ar to, ka šeit galvenais (vismaz pirmajās sērijās) ir - kā vispār šādu noziegumu varēja pastrādāt, nevis - kurš to izdarīja. Proti, jautājums nav "who dunnit?", bet gan "how did he pull this off?"
Patiesībā šajā sezonā visas sērijas ir kopumā ļoti labi nostrādātas - ar saistošu burvju mākslas izmantošanu un visādiem viltīgiem paņēmieniem, kas skatītājam bieži var radīt wtf? sajūtas, bet beigās ļoti labi stiķējas kopā. Manas iecienītākās no piecām sērijām (jā - tās ir tikai piecas, toties - garas) ir pirmā "The Wrestler`s Tomb" un ceturtā - "No Trace of Tracy" (kurā ir arī lielāks rokmūzikas elements), taču arī pārējās ir labas. Šeit ir tiešām ļoti veiksmīgi atrasts balanss starp komēdiju un mistēriju, to visu nepadarot muļķīgu un banālu. Negatīvais tam visam ir tas, ka seriāla skatīšanos turpinājām, lai gan to droši vien nevajadzēja darīt, jo tālākās sezonas ar kvalitāti neizceļas, un nule izskatās, ka ceturto sezonu nemaz neskatīsimies.
Ja tomēr arī šai sezonai par slikto - reizēm var just tādu nelielu lētuma piesitienu, kas vispār seriāliem ir raksturīgi - drusku paviršu aktierspēli, ne sevišķi stingru notikumu hronoloģiju starp sērijām un aizraušanos ar detektīvžanra klišejām. Taču uzskatu, ka Šerloka Holmsa cienītājiem varētu patikt, it īpaši tādiem, kam Holmss asociējas ar Ļivanovu un nevis ar Gaja Ričija filmām (varu pieminēt, ka arī seriāla ievadrullītis man rada spēcīgas asociācijas ar padomju miniseriālu par Holmsu un Vatsonu).