Kazhes pierakstu burtnīca

"Tors" ir filma, kuru skatoties, jebkādus loģiskās domāšanas aizmetņus labāk atstāt malā. Natālija Portmena ir astrofiziķe, kura ar automašīnu brauc iekšā viesuļvētrās, lai tur kaut ko pētītu. Ticami, ne? Tad gadās, ka viņa ar savu busiņu viesuļvētras laikā notriec tipu, kuram no mašīnas trieciena nekādu sevišķu seku nav. Arī visai ticami. Šis tips izrādās no debesīm nokāpis Odina dēls Tors - ne gluži dievs, bet kaut kas tam tuvs. Un, kā jau to var gaidīt, viesuļvētras un tamlīdzīgi dabas brīnumi parasti ir Tora tautiešu roku darbs. Astrofiziķei Portmenai tas nekādus pārsteigumus nerada, apmēram kaut ko tādu viņam vienmēr arī ir no pasaules gaidījusi.
Tad vēl filmā nevar iztikt bez sižeta, kurā nav grūti saskatīt paralēles ar nacistisko Vāciju - šķiet, ka komiksu materiālos tā ir vispopulārākā tēma ever. Tora tautiešiem (kuriem pēc idejas būtu jābūt skandināviem, bet kuri runā skaidrā angļu valodā un kuru vidū ir gan melnādains Heimdāls, gan korejietis, kura vārdu neuzskatīju par nepieciešāmu noskaidrot) ir ienaidnieki - kaut kādi ledus briesmoņi, kuru dzimtene man ļoti izklausījās pēc Judenheim, lai gan pareizi laikam ir Jotunheim (kura gan pastāv arī mitoloģijā). Ļaunais varonis pēc izcelšanās patiesībā ir jotunhaimietis, taču viņš, lai pierādītu, ka nav vairs tāds, izlemj visus savus tautiešus nogalināt (atbilstoši teorijai par ebreju izcelsmes cilvēkiem nacistu vadībā), un Toms Hidlstons šajā filmā Loki lomā diezgan izteikti līdzinās ebrejam. Ja nu kas, lūk, raksts par to pašu (ne visam, protams, piekrītu, bet tātad neesmu vienīgais, kas saskatīja šo līdzību).
Lieki teikt, ka filma ir baisi naiva, paredzama, tās personāžir plakani kā trīs dēļi un filmas vērtības līmenis ir pilnīgi nekāds. Bet - neko citu no šādas filmas es patiesībā arī negaidīju, tā ir tieši tāda, kāda varētu būt filma par skandināvu Dieviem, kura balstīta uz "Marvel" komiksu - koša, skaļa un stulba. Mīnus punkts gan par to, ka filmā neskan AC/DC dziesma "Thunderstruck", kas, manuprāt, tur ļoti labi iederētos.