Midnight in Paris

Kurš gan negribētu dzīvot Parīzē pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad šajā pilsētā tu varēji sastapt Pablo Pikaso, Ernestu Hemingveju, Salvadoru Dalī, Luisu Bunjuelu, Skotu Fidžeraldu, Tomasu Eliotu, Koulu Porteru, Ģertrūdi Steinu un ko tik vēl ne? Vismaz šīs filmas galvenais varonis - Holivudas scenārists Gils, kas allaž gribējis būt nopietns rakstnieks, bet nav spējis sadūšoties izkāpt no savas komforta zonas, allaž ir par šo vietu un laiku sapņojis. Un, atrodoties Parīzē kopā ar savu līgavu (un viņas pilnīgi neizturami iedomīgi konservatīvajiem vecākiem), viņš brīnumainā kārtā katru nakti vienā un tajā pašā vietā sastop antīku automašīnu, kas viņu nogādā laikā, ko pats Gils uzskata par Zelta laikmetu. Kur viņš līdzās citiem labumiem satiek jaunu sievieti, kurā viņš uzreiz iemīlas, kas nav brīnums, jo viņa ir daudzu sava laikmeta izcilāko mākslinieku mūza.
Džezs, tipiski Vudija Alena filmu dialogi un dievīgi uzfilmēta Parīze teorijā šo varētu darīt par vienu no gada spožākajām filmām. Praksē - vizuāli tā patiešām ir krāšņa un ļoti baudāma, bet saturiski - kaut kāds naftalīns no tā visa dvako, un kaut kādā mērā mani arī kaitina tas, ka šajā filmā ir pārāk daudz slavenību, kuras rezultātā netiek sevišķi attīstītas, visam pārskrienot pāri ātri un pavirši. Man principā pilnīgi pietiktu, ja Gils divdesmitajos satiktu vienu vienīgu Hemingveju, nevis tā, ka ik pēc brīža mums tiek parādīts vēl kāds ievērojams personāžs, kurš jau pēc minūtes tiek aizmirsts, lai nekad vairs filmā neparādītos. Arī filmas morāle patiesībā ir gaužām vienkārša un konvencionāla, Vudija Alena filmai es teiktu - pārāk vienkārša. Proti - izbaudi dzīvi tagad, nedzīvo pagātnē, bet nedzīvo arī tā, kā to no tevis prasa apkārtējie. Vispār interesanti, protams, ka šajā filmā Ovens Vilsons faktiski atveido Vudiju Alenu - ar to vien atšķirību, ka tas ir liela auguma gaišmatains Vudijs Alens, kas nemaz neizskatās pēc ebreja, bet visas varoņa neirozes un pat runas stils ir tik tipiski Alenīgs. Skaistas sievietes, perfekti uzfilmēta pilsēta un ne pārāk saistošs sižets, tā es varētu īsumā raksturot šo filmu. Kā teikt - Alena filmu cienītājs teiks, ka nekā jauna ar šo lenti viņš nepasaka, taču pati par sevi filma ir gana glīta un uzrunājoša.
2011-10-16
7.0
comments powered by Disqus