Alpocalypse

Man ir teju neiespējami saprast, kā tas nākas, ka par jaunāko Weird Al Yankovic pieejamās respektablu kritiķu atsauksmes lielākoties ir neitrālas vai pozitīvas. Vai nu es kaut ko esmu palaidis garām, vai arī mūsdienās no parodijām vairs netiek prasīts, lai tās būtu:
a) smieklīgas;
b) trāpīgas;
c) kaut kādā mērā gaumīgas.
Weird Al, protams, visos laikos ir izcēlies ar to, ka viņa parodiju saturs nav sevišķi daudzveidīgs - tipiski viņš jebkuru dziesmu pārveido vai nu par stāstu par ēdienu vai arī par televīziju. Šādu dziesmu Weird Al repertuārā ir desmitiem, bet agrākos laikos es varēju daudzko pieciest tālab, ka muzikāli viņa dziesmas bija kaut cik baudāmas. Taču mūsdienās, ka Weird Al parodējamie skaņdarbi lielākoties nāk no popmūzikas baisākajiem apcirkņiem (pievēršoties tādiem neapšaubāmi izciliem mūziķiem kā Lady Gaga, Taylor Swift, Miley Cyrus un Bruno Mars), līdz ar to būtu grūti iedomāties, kā gan es varētu par šādu albumu būt sajūsmā. Pozitīvais ir tas, ka izņemot Gagas "Born This Way" no pārējo skaņdarbu oriģinālversiju dzirdēšanas man ir sanācis izvairīties un šis albums noteikti nekļūs par katalizatoru, lai es sadomātu noskaidrot, ko gan vēl ir ierakstījusi Milija Sairusa. Lieki teikt, ka Veirda teksti arī nav neko diži.
Vienīgā konkrētās dziesmas parodija, kas atrodama šajā ierakstā, kura ir pieminēšanas vērta, ir "Whatever You Like", kurā Weird pievēršas man pilnīgi nezināmam reperim T.I. un šajā dziesmā pārvērš oriģināla (apskatījos tekstu) zīmēšanos ar to, ko tik attiecīgais čalis nevar savai čiksai nopirkt, lai tikai viņa gribētu ar viņu gulēt, par normāla sīkumaina tipa solījumiem, ka viņš meiteni varot ar savu Hyundai aizvest apciemot viņas brālēnu, bet tikai ar nosacījumu, ka viņa piemetīs naudu benzīnam. Protams, man nepatīk tas European Hit Radio muzikālais stils, kurā ir šī dziesma, bet vismaz šoreiz Weird ir trāpījis ar tekstu naglai pa pieru, un tas ir forši.
Diemžēl arī Weird oriģināli nav nekas diži interesants - ar "CNR" viņš atdarina White Stripes stilu un parodē jokus par Čaku Norisu, taču nekur tas viss neved - gandrīz precīzs muzikāls citāts ar stulbu tekstu, neko jēdzīgu nedod. Un vai Weezer atdarinājums "Skipper Dan" būtu kas labāks? Not Really. "Queen" veltītais "Ringtone" ir vienu reizi noklausāms, bet pēcāk uzreiz apnīk. Ar "If That Isn`t Love" Weird atdarina Hanson, ko es vispār nespēju saprast - šķiet, šī varētu būt viena no mūsdienās visneaktuālākajām deviņdesmito gadu grupām. Kaut cik labāka ir "Stop forwarding that crap to me", kurā Weird Al atdarina Meat Loaf bombardiskās dziesmas, un šai dziesmai vismaz ir kaut cik aktuāls saturs. Līdzīga saturiski ir The Doors atdarinošā "Craigslist", kura pāri citām šī ieraksta dziesmām stāv galvenokārt viena iemesla dēļ - tāpēc ka muzikālais materiāls ir labs, protams, nekā oriģināla tajā nav un dziesma ir gandrīz 1/1 pārņemta "When the music`s over", bet tur ir tas, kā nav citās šī albuma dziesmās - spilgta un atmiņā paliekoša melodija, un principā man ir daudzmaz vienalga, ka īstā Craigslist ziedu laiki ir garām, jo šis skaņdarbs vismaz ir smieklīgs.
Visubeidzot katrā Jankoviča albuma ir jābūt vienam polka medley, un šis nav izņēmums, un atkal jau Weird vismaz kādus pāris gadus atpaliek no mūzikas aktualitātēm, vismaz manā izpratnē Britnijas "Womanizer" ne tikai nav šobrīd aktuāla dziesma, bet pat iepriekš tāda nebija, un pēc pāris gadiem to toč neviens neatcerēsies. Faktiski šajā polkas skaņdarbā ir tikai divi labi elementi un tie abi ir no vienas dziesmas - "Polka Face" prognozējami sākas un beidzas ar jau citur šajā ierakstā parodētās Lady Gaga "Poker Face", un tas ir forši, bet citādi - pat polka šeit ir visai bezcerīga.
Īsi sakot - šis varētu būt vismazāk izteiksmīgais un vismazāk klausāmais ieraksts Weird Al diskogrāfijā, un - jā, viņam vajadzētu apsvērt domu pielikt savai karjerai punktu.
2011-11-25
4.0
comments powered by Disqus