Gangs
Ziemeļīru kvarteta ASIWYFA uzstāšanās droši vien man radīja visspilgtākās emocijas no 2010.gada "Positivus" festivālā pieredzētā, un arī viņu debijas plate, kas saucās tāpat kā grupa, mūsu automašīnā tika dreijāta ilgi jo ilgi. Grupas otrais studijas veikums, protams, ir daudz sarežģītāks uzdevums, jo otrais albums parasti ir problēma teju jebkuram izpildītājam - no tevis gaida vairāk kā iepriekš, un tu nevienu nevarēsi pārsteigt ar to, ar ko esi jau iepriekš pārsteidzis.
"Gangs" faktiski sastāv no divām visai atšķirīgām daļām - kamēr albuma ievads ir viena vienīga pamatīga klauvēšana pa klausītāja smadzenēm ar sledgehammer palīdzību, tā otrā puse ir daudz vieglāka, rotaļīgāka un melodiskāka. Jāatzīst, ka man daudz labāk garšo tieši otrā - neesmu es tik pārliecināts metalhead, lai man pirmajos albuma skaņdarbos dzirdamā bliešana nesāktu kļūt nomācoša un apnicīga. Iespējams, šī grupa vispār ir viena no tām, kuras ir jāskatās dzīvajā un nevis jābauda ieraksta formātā, taču kaut kā šķiet, ka pirmais albums studijas formātā bija baudāmāks par šo, varbūt ne gluži pilnīgi citā līmenī, bet tomēr - drusku lipīgāks. Nezinu, vai šī albuma tapšanu kaut kā ietemēja tas, ka pēc tā iznākšanas viens no grupas dalībniekiem ansambli atstāja, bet kaut kā tā drusku šķiet, ka tik lielu baudu ko kopīgas muzicēšanas, kāda viņiem bija iepriekš, ASIWYFA dalībnieki šeit vairs nejūt, un tas dara šo mūzi ne tik ļoti atmiņā paliekošu, kā tā bija iepriekš. Lai arī pāris dziesmas - tādas kā "7 Billion People All Alive at Once" vai "Samara to Belfast" ir ļoti labas, taču šī grupa šķiet tāda, ka ieraksta formātā tā ir labāk baudāma mazākās devās - pāris dziesmas noklausies, uzņem enerģiju, un tad uz laiciņu noliec malā. Dzīvajā tomēr pilnīgi cita štelle, kā piemēram, bija šeit:
Ja kas - šī video priekšplānā redzamais pakausis aizdomīgi izskatās pēc manējā.
"Gangs" faktiski sastāv no divām visai atšķirīgām daļām - kamēr albuma ievads ir viena vienīga pamatīga klauvēšana pa klausītāja smadzenēm ar sledgehammer palīdzību, tā otrā puse ir daudz vieglāka, rotaļīgāka un melodiskāka. Jāatzīst, ka man daudz labāk garšo tieši otrā - neesmu es tik pārliecināts metalhead, lai man pirmajos albuma skaņdarbos dzirdamā bliešana nesāktu kļūt nomācoša un apnicīga. Iespējams, šī grupa vispār ir viena no tām, kuras ir jāskatās dzīvajā un nevis jābauda ieraksta formātā, taču kaut kā šķiet, ka pirmais albums studijas formātā bija baudāmāks par šo, varbūt ne gluži pilnīgi citā līmenī, bet tomēr - drusku lipīgāks. Nezinu, vai šī albuma tapšanu kaut kā ietemēja tas, ka pēc tā iznākšanas viens no grupas dalībniekiem ansambli atstāja, bet kaut kā tā drusku šķiet, ka tik lielu baudu ko kopīgas muzicēšanas, kāda viņiem bija iepriekš, ASIWYFA dalībnieki šeit vairs nejūt, un tas dara šo mūzi ne tik ļoti atmiņā paliekošu, kā tā bija iepriekš. Lai arī pāris dziesmas - tādas kā "7 Billion People All Alive at Once" vai "Samara to Belfast" ir ļoti labas, taču šī grupa šķiet tāda, ka ieraksta formātā tā ir labāk baudāma mazākās devās - pāris dziesmas noklausies, uzņem enerģiju, un tad uz laiciņu noliec malā. Dzīvajā tomēr pilnīgi cita štelle, kā piemēram, bija šeit:
Ja kas - šī video priekšplānā redzamais pakausis aizdomīgi izskatās pēc manējā.
2012-02-12
comments powered by Disqus