Kazhes pierakstu burtnīca

Šo grāmatu paķēru līdzi, braucot uz kādu visai nopietnu pasākumu Berlīnē, par kuru šeit, protams, nerakstīšu, jo šī bloga mērķis nav atklāt vērtīgu informāciju par nopietniem pasākumiem, bet gan izglītot tevi, mans dārgais lasītāj, par tik būtiskiem jautājumiem, vai tu varētu būt zombijs. Ikdienā es cenšos lasīt "gudras" grāmatas, taču rēķinoties ar to, ka atbilstoši sākotnējiem plāniem man bija paredzēts pavadīt nakti Skavstas lidostā, kas varētu būt ne vien fiziski nogurdinoši, bet arī neizturami garlaicīgi, tad bija (domājams) tikai loģiski, ka līdzi man bija gan iemidzinošā literatūra (Flobēra "Bovarī kundze"), gan pilnīgs sviests - kāda interneta blēņu saita grāmata, kas atbild uz daudziem mūsdienu cilvēkam svarīgiem pamatjautājumiem - piemēram: Vai es varētu būt zombijs? Kādas ir piecas filmas, kas visvairāk sačakarējušas tām pamatā esošo grāmatu ideju? Kuri slaveni uzņēmumi vislabāk sadarbojās ar nacistiem? Kādi ir pierādījumi tam, ka cilvēce nav pelnījusi turpmāk pastāvēt? Vai tu zini dažus šokējošus faktus par Jēzu no ne-kanoniskajiem evaņģēlijiem? Attiecībā uz pēdējo - ir kāds teksts, kurā Jēzus, būdams bērns, ar domu spēku nogalina citu bērnu, kas viņam gadījies ceļā un patraucējis. (pārbaudīju Wikipedia, ka šis nav cracked.com izdomājums)
Daudz no grāmatā lasītā man bija zināms, kas droši vien ir labi, jo tas pārējai informācijai pacēla uz augšu ticamību (zināms, ka tā ir tipiska stratēģija, lai iebarotu tev blēņas - ieliekot tās līdzās informācijai, kuru tu atzīsti par patiesu). Protams, šī grāmata ir absolūti un totāli bezvērtīga, tāda trula izklaide, kas tev noder, atrodoties Skavstas lidostā (kurā gan beigu beigās pa nakti nepalikām, bet par to varbūt būs cits stāsts, kas tiks izstāstīts citu reizi), bet tieši kaut ko šādu man no šīs grāmatas arī vajadzēja, un tieši to es arī sagaidīju. Un tas ir labi.