Helsinki: pirmās dienas
Ja nu kas, kopš aizvakardienas esmu Helsinkos, un vēl būšu te ilgāk kā mēnesi. Lai arī Helsinkus daudzi sauc par Eiropas garlaicīgāko pilsētu, patiesībā pagaidām man ar to nav problēmu. Slēpņu te ir daudz, bet esmu apņēmies pārmerīgi ar tiem neaizrauties, nav jau tā, ka man būtu nepieciešams atrast tos visus. Un pagaidAm atrasto vidū nekā diži aizraujoša arī nav bijis.
Uzreiz nopirku lietotu velosipēdu. Patiesībā gribēju pirkt fiksīti, bet tie bija par dārgiem. Vienu kameru jau nācās nomainīt, iespējams, ka tā jau sakotnēji bija gaisu laidoša, bet mana pirmā izbrauciena rezultāta tā izbeidzās pavisam.
Izrādījās, ka kameras maiņa šeit ir dārgs prieks - par darbu bez pašas kameras jāmaksa divdesmit eiro. Tā ka nevaru garantēt, ka šī būs pirmā un pēdējā reize, kad kamera būs jāmaina, tā vietā nopirku pumpi un stellatslēgu, tā ka gadījumā, ja došos kādā tālākā izbraucienā, būšu vismaz tehniski apgādāts.
Velospipēdistu te ir ļoti daudz, un principā sevišķi nebaidos, ka viesnīcas pagalmā pieķēdēto velosipēdu kāds aiznesīs. Vismaz nepieķēdētu velosipēdu pilsētā netrūkst.
Par viesnīcu - tas ir kaut kas unikāls. Istabā esam četri - Uldis un es, un divi poļi. Paveicās, ka mēs atbraucām par vienu dienu ātrāk, līdz ar to mums nav jāguļ vienā gultā, šī laime tika poļiem. Bet tā jau ir, ka dāvinātam zirgam mutē neskatās. Un Startup Sauna patiešām nekādu ieguvumu no mums nedabon.
Pats akseleratora pasākums vēl tā īsti nav sācies, tik vien kā iepazīšanās. Toties rīt ies vaļā pa nopietnam. Un piektiden būs pirmais get your ass kicked session.
Ja ka - šo ierakstu rakstu uz iPad, un pagaidām vēl neesmu piešāvies, iet visai lēni.