The Ultimate Sin
1986.gadu bieži dēvē par sliktāko gadu rokmūzikas vēsturē attiecībā uz to, ko šajā gadā klajā laida dažādi vairāk vai mazāk respektabli rokmūzikas veterāni, kuriem visai grūti nācās pierādīt, ka viņi joprojām spēja būt aktuāli MTV ērā. Ozijs, kurš par īstu MTV darboni kļuva teju 15 gadus vēlāk, arī astoņdesmitajos gados noteikti bija popsīgāks kā savās jaunības dienās, bet viņš savā darbībā nekļuva sevišķi sliktāks, kā to no viņa varētu gaidīt. Protams, nav tā, ka šajā ierakstā būtu kaut viena dziesma, kura savā spēka varētu sacensties ar Black Sabbath spožākajiem veikumiem, taču Ozijs jau arī BS nebija nekāds īsts līderis, un tālab nav brīnums, ka šeit nav atrodami skaņdarbi, kurus viņš būtu sarakstījis vienatnē - čalis nekad neizcēlās ar izcilu radošumu. Un nezinu, kurš no grupas dalībniekiem bija atbildīgs par dziesmu tekstiem, bet - visu cieņu par banāluma pērlēm, kuras šajā ierakstā plūst aumaļām. Mana iecienītākā kompozīcija šajā aspektā ir "Killer of Giants", kur īstam pravietim atbilstoši Ozijs dzied:
Vienlaikus, izņemot katastrofālos tekstus, šis nav slikts ieraksts. Pārāk popsīgs? Droši vien, bet tāda jau ir teju vai visa Ozija solo karjera. Es gan īsti nesaprotu, ko Ozijs bija salietojis, ka šajā ierakstā viņš pievēršas daudz visādām sociālipolitiskām tēmām, jo parasti viņš tieši izcēlās ar to, ka dziedāja par to, ka viņš nav nekāds pravietis (it kā kāds būtu pilnā nopietnībā domājis, ka viņš ir!), bet man jau netraucē dziesmas saturs kratīt galvu "Thank God For the Bomb" pavadījumā. Ieraksta galvenais singls "Shot in the dark" manai gaumei gan ir pārāk lēns un brīvs no jebkādas enerģijas, un piederīgs tipiskam astoņdesmito gadu pūdeļrokam, un vispār šis ieraksts varētu būt smagāks un ātrāks, bet... nav jau tā, ka šeit mums būtu darīšana ar kaut vai "Judas Priest". Tas ir Ozijs, un viņš ir tāds, kāds viņš spēj būt, ne labāks, ne sliktāks.
If none of us believe in war
Then can you tell me what the weapon`s for
Listen to me everyone
If the button is pushed
There`ll be nowhere to run
Vienlaikus, izņemot katastrofālos tekstus, šis nav slikts ieraksts. Pārāk popsīgs? Droši vien, bet tāda jau ir teju vai visa Ozija solo karjera. Es gan īsti nesaprotu, ko Ozijs bija salietojis, ka šajā ierakstā viņš pievēršas daudz visādām sociālipolitiskām tēmām, jo parasti viņš tieši izcēlās ar to, ka dziedāja par to, ka viņš nav nekāds pravietis (it kā kāds būtu pilnā nopietnībā domājis, ka viņš ir!), bet man jau netraucē dziesmas saturs kratīt galvu "Thank God For the Bomb" pavadījumā. Ieraksta galvenais singls "Shot in the dark" manai gaumei gan ir pārāk lēns un brīvs no jebkādas enerģijas, un piederīgs tipiskam astoņdesmito gadu pūdeļrokam, un vispār šis ieraksts varētu būt smagāks un ātrāks, bet... nav jau tā, ka šeit mums būtu darīšana ar kaut vai "Judas Priest". Tas ir Ozijs, un viņš ir tāds, kāds viņš spēj būt, ne labāks, ne sliktāks.
2012-05-16
comments powered by Disqus