About Time

Katras filmas izbaudīšanai mēdz būt pareizi laiks, vieta un apstākļi, un mēdz būt nepareizi. Īstajā kompānijā trula komēdija būs laba, neīstajā - izcila drāma - miegu uzdzenoša. Ar jaunāko Ričarda Kērtisa veikumu man sanāca apstākļu nesakritība.
Filmu "About Time" var skatīties kinoteātrī. Kopā ar meiteni. Vai puisi. Vai divām meitenēm, ja tas tev labāk iet pie sirds. Kaut vai trim puišiem un septiņām meitenēm. Tāpat šādā kompānijā to vari skatīties mājās vai ciemos. Bet pilnīgi noteikti šo filmu nevajag skatīties mājās un vienatnē. Tā vismaz man šķiet.
Ričards Kērtiss ir visu mīlēts režisors, kurš romantisku komēdiju lauciņā ne tik sen bija teju nepārspējams - "Notting Hill", "Four Weddings and a Funeral" un "Love Actually" ir filmas, kuras ir gandrīz neiespējami nemīlēt. Protams, arī tās nav tādas filmas, kuras vajadzētu skatīties vienatnē. "The Boat that Rocked" varbūt nekļuva par skatītāju un kritiķu mega hitu, bet arī tā man ļoti pat gāja pie sirds. Kā tad ir ar "About Time"?
Filmā ir daudz iezīmju, kas raksturo labu Ričarda Kērtisa filmu. Ir Bils Naitijs, kurš kā allaž ir lielisks. Ir jauns čalis, kurš ir Brendana Glīsona dēls, bet kurš acīmredzami spēlē Hjū Grānta lomu. Ir skaistas sievietes, ir skaista mīlestība. Un šajā filmā ir ceļošana laikā - man kā vismaz daļēji gīkiskam cilvēkam allaž simpātiska tēma.
Timam 21.dzimšanas dienā viņa tētis atklāj ģimenes noslēpumu - visiem dzimtas vīriešiem piemīt spēja ceļot laikā (tiesa - tikai uz personīgo pagātni) un iespēja kaut ko izmainīt šajā dzīvē. Būsim godīgi - par šādu spēju teju ikviens no mums būtu tikai priecīgs, jo epizožu, kurās vajadzēja rīkoties citādāk, nevienam netrūkst. Kaut vai pirmā epizode, kurā Tims izmanto savas spējas, atgriežoties Jaungada ballītē un noskūpstot meiteni, iestājoties pusnaktij. Citējot velns viņu zina ko: "When in doubt, always kiss the girl." Un loģiski, ka šādu epizožu ir daudz ne tikai Timam, un ne visās saistās ar meiteni un pusnakti.
Tīri kā zinātniskās fantastikas filma "About Time" droši vien neiztur jebkādu kritiku - tās izpratne par "tauriņa efektu" ir vēl dumjāka nekā "Atpakaļ nākotnē" gadījumā, taču par laimi Ričards Kērtiss arī necenšas to pasniegt kā "time travel" filmu, jo patiesībā tā vairāk stāsta par Tima attiecībām ar viņa tēvu un mazāk par to, kā viņš panāk, ka viņu iemīl Emija Adamsa.
Līdz ar to šī patiesībā ir tāda filma, kura no vienas puses ir acīmredzami defektīva, pārmērīgi vienkāršota un cukurota, bet no otras puses tā ir neapšaubāmi jauka un sirsnīga un mīlestības vērta. Protams, ar piebildi, ka to tiešām nevajag skatīties vienatnē.
2014-01-11
7.5
comments powered by Disqus