Vienaldzības

Ja jau Agnese Rakovska ar visu Triānas parku šogad startēs Eirovīzijā, izlēmu, ka varu noklausīties arī viņas solo albumu ar Raimonda Paula dziesmām. Protams, mazliet mulsina mani apstāklis, ka par albumu tiek saukts diezgan tipisks EP - sešas dziesmas, kopējais ilgums drusku virs divdesmit minūtēm. Bet nu labi - nav jau tā, ka es būtu iegādājies fizisku vinila plati, lai sašustu par muzikālā materiāla mazumu.

Jautājums te vairāk ir par to, cik vajadzīgs vai nevajadzīgs ir šāds ieraksts. Konkrēti man - laikam gan galīgi tas nav vajadzīgs. Kaut vai tāpēc, ka man Agnesi Rakovsku un viņas muzikālo darbību gadu gaitā ir radusies sajūta (cik nu, protams, es sekoju viņas daiļradei - proti, itin minimāli), ka Agnese Rakovska kā tāda īsti nemaz nepastāv - līdzīgi kā viņas skatuves tēls, kurš mainās no dienas uz dienu, arī muzikālā satura viņai pašai, manuprāt, īsti nav. Un līdz ar to arī viņas interpretācijas Paula dziesmām man vairāk rada sajūtu, ka viņa ir ierakstījusi citu mākslinieku Paula izpildījuma koverus - tā "Dzejolis par lakstīgalu infarktu" manās ausīs skan ar Intara Busuļa vokālu (nekas, ka Busulis to, cik man zināms, nedzied), "Vientulību" izpilda "Pieneņu vīns". Diemžēl par pārējām dziesmām tik skaidras vizījas man nav, bet patiešām pat šo sešu dziesmu garumā man nerodas sajūta, ka kaut kur mīt dziedātāja, kas tās visas sešas izpilda. Patiesībā gan ir tā, ka skan šis ieraksts itin labi - runa gan par Paula spēlētajām klavierēm, gan Arņa Račinska aranžējumiem, taču nesaprotu es, kam šis ieraksts ir nepieciešams. Līdzīgi kā tas ir ar videoklipu dziesmai "Vienaldzības", kas man pārsteidzošā kārtā tika atzīts par gada labāko Latvijā - jā, vizuāli viss ir gana interesanti, bet vai tam visam ir arī kāda doma apakšā vai tikai vēlme izskatīties stilīgi, tā īsti nesaprotu, un tā kā man personīgi popmūzikā (pieņemot, ka progroks nav īsti popmūzika) diezgan svarīgi ir tas, lai es tai spētu noticēt, ar Rakovsku izteikti ir tā, ka neticu. Ok, labs mārketings, bet mūzika... nepirktu es to platē. Tas patiesībā varētu man kļūt par vienīgo vērtēšanas veidu (protams, reāli blogā nemainīšu sistēmu, bet idejiski) - gribētu es konkrēto ierakstu platē vai nē. Šo - nē, atstāj vienaldzīgu, cik aizrautīgi lai Agnese arī necenstos izķidāt to lācīti.
2017-03-06
6.5
comments powered by Disqus