Anything Else

Biju mazliet pārsteigts, ka šo relatīvi neseno Vudija Alena filmu līdz šim nebiju noskatījies, taču savs pamatojums tam acīmredzot bija. Pirmkārt, tajā galvenajā lomā ir Džeisons Bigss, kas popularitāti ieguva kā "Amerikāņu pīrāga" varonis. Otrkārt, kritiķu acīs šī ir visu laiku sliktākā Alena filma. Treškārt, arī skatītāji par to nebija sajūsmā - komerciāli tā bija izgāšanās. Taču vai tas obligāti garantētu, ka man šī filma nepatiks? Lasi tālāk, un uzzināsi pareizo atbildi!
Džerijs ir "comedy writer" (neesmu īsti drošs, kā šo precīzi izteikt latviski, doma ir tāda, ka viņš ir viens no tiem čaļiem, kas raksta materiālu komiķiem) - jauns čalis, kuram ir visas iespējas dienās kļūt panākumiem bagātam, bet patlaban viņam ir pilnīgi bezcerīgs menedžeris un sapista personīgā dzīve. Atvainojos par leksiku, bet vienlaikus - par ko gan atvainoties? Džerija meitene Amanda (Kristina Riči) ir neapšaubāmi seksīga un interesanta, taču ir skaidrs, ka viņu attiecības principā ir beigušās un tikai Džerijs nespēj pieņemt realitāti. Patiesībā viņa švakākā rakstura īpašība ir tāda, ka viņš nekad un nevienam nevar pateikt "sorry, viss ir cauri" - vai tas būtu menedžeris, draudzene vai psihologs, no kura nav nekādas jēgas. Taču šīs vājības pārvarēšanai viņam var palīdzēt kāds sastapts gados daudz vecāks komiķis, kuru atveido neviens cits kā pats Vudijs Alens, kurš spēlē to pašu personāžu kā visās citās savās filmās.
Kas šajā filmā mani pārsteidza - vairākus tās elementus Alens tiešā veidā pārnesa uz "Midnight in Paris" - ieskaitot jautājumu "nesaprotu, kāpēc viņi nevar visi vienkārši iziet no tās telpas?" Un tas, kā Alena varonis uzreiz pēc Amandas sastapšanas pavēsta Džerijam, "She&39;s cheating on you" un Amandas reakcija, Džerijam viņu konfrontējot, ir gandrīz 1 pret 1 sakrītoša abās filmās.
Vispār jau tas ir interesanti, kā gadu gaitā ir mainījusies mana attieksme pret Alena filmās redzēto, arvien vairāk saskatot to, cik patiesībā perfekti Alens uztver realitātes stīgu un ka tajās nav ne miņas no groteskas un pārspīlējumiem, bet viena vienīga dzīves realitāte. Tas gan laikam nebūtu nekas pārsteidzošs - jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk ir bijis dažādu nobrāzumu, jo labāk saproti, cik daudz ir toņu un noskaņu katrai krāsai, tava realitātes izpratne iegūst lielāku daudzumu faktoloģiskā materiāla apstrādei un tu skaidrāk vari šo to novērtēt. Kas toties ir pārsteidzoši - ka gan Alena filmās, gan dzīvē tas nekādi neliedz saskatīt skaisto visās norisēs un pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Proti, nav nekāda pamata skumjām, depresijai un vēlmei iešaut ar Džerija iegādāto šauteni sev kājā - jo nav grūti saskatīt, ka reālās pasaules žanrs ir komēdija un par visu ir jāmāk un jāvar pasmieties. Jo dzīve gluži vienkārši ir tāda, kāda tā ir, un tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Tikām es cenšos ietvert viedos vārdos banālas domas - jo tā es reizēm mēdzu darīt.
Par filmas kvalitāti - reizēm tā ir smagi annoying, jo situācijas un personāži (it īpaši pats Alens) ir kaitinoši, un pilnīgi noteikti Alens šo visu ir teicis arī citreiz un veiksmīgāk kā šeit, bet vienlaikus tajā visā bija kaut kas pievilcīgs, kas neļauj man vienkārši pasludināt šo filmu par mēslu - jo tā nav mēsls, tā gluži vienkārši ir reālistisks stāsts par cilvēciskajām attiecībām, par mīlestību un par paranoīdu psihiski nelīdzsvarotu pusmūža ebreju.
2013-09-08
7.0
comments powered by Disqus