666

Lai tevi nemaldina šī albuma nosaukums - ar nelabā kulta pielūgšanu šim ierakstam ir visai maz kopīga, bet ar Apokalipsi gan. Patiesībā nesaprotu, kā šis ieraksts vispār varēja rasties - pretrunas starp Vangeļa vīziju un Ruso vīziju par grupas tālāko nākotni kļuva arvien skaudrākas, un šajā konkrētajā albumā Vangelis pilnīgi noteikti ir dominējošais spēks, ne velti virkne tā skaņdarbu vispār ir instrumentāli.
Septiņdesmito gadu sākumā modē nāca konceptalbumi, kuriem ideālos apstākļos vajadzēja būt tādiem, kas ietilpst divās platēs, un arī šī grupa nespēja atturēties no vilinājuma sekot šai modes tendencei. Muzikāli šeit Aphrodite`s Child daudz vairāk līdzinās tipiskām progroka grupām un mazāk sev sākotnēji tuvākajam ārtrokam. Tematiski šis ieraksts ir oriģinālam tuvs Bībeles Atklāsmes grāmatas atstāstījums, kur parādās gan septiņi zīmogi, gan jērs, gan četri Apokalipses jātnieki, gan nezvērs, gan citi nepieciešamie atribūti. Tikai tas viss - visai roķīgā manierē.
Kā jau tas piedienas konceptuāliem dubultierakstiem, ne viss materiāls ir padevies vienlīdz veiksmīgs. Līdzās izciliem skaņdarbiem, tādiem kā "The Four Horsemen", "Aegian Sea", "Babylon", "The Seventh Seal", "Break" un "The Beast" ir atrodami arī pilnīgi "what the fuck" stila momenti, no kuriem īpaši ir izceļams skaņdarbs "Infinity", kurā tolaik mega populārā aktrise Irene Papas dažādos veidos atkārto frāzi "I am to come, I was". Kaut kādā mērā šis līdzinās Džeinas Bērkinas orgasma imitācijām iekš "J&39;taime, moi non plus", taču šeit tā ir gluži vienkārši pārāk daudz un apnicīgi. Turklāt Vangelis sākotnēji esot gribējis iekļaut pilno šī "skaņdarba" versiju - 39 minūtes. Tās neiekļaušanu viņš kompensēja ar "All the Seats Were Occupied", kas aizņēma visu otrās plates otro pusi, kas principā ir visu šajā ierakstā dzirdamo tēmu kolāža vienā lielā jam session. Salīdzinoši ar viltus baudā stenošo Papas, šī ir baudāmāka kompozīcija, bet nepieciešamību pēc šīs kompozīcijas es tāpat nesaprotu.
Vienlaikus, pateicoties lielajam ieraksta kopējam garumam, tajā noteikti ir vairāk labu dziesmu nekā abos iepriekšējos grupas albumos, un patiesībā, ja šo klausās visu pēc kārtas, ieraksts ir monumentāls un iespaidīgs, un var atzīt, ka visai pārsteidzošā kārtā šī grupa spēja "pacelt" ambiciozo tematiku.
Tiesa, šis albums grupu iznīcināja - tā izjuka vēl pirms ieraksta izdošanas, Ruso un Vangelim aizejot katram pilnīgi atšķirīgu muzikālo ceļu. Bet vismaz uz atvadām viņi radīja kaut ko patiešām paliekošu. Apokalipse tomēr nav joka lieta.
2013-01-28
8.0
comments powered by Disqus