The Boy with the Arab Strap

Ir dienas, kad esmu pozitīvs un viegls, lidoju kā pūciņa pa vējam. Tad man arī prasās viegla un dvēseli nenomācoša mūzika - kaut kas ar pavasara noskaņām, liegu romantiku un sārtu saulrietu. Un ir dienas, kad smagā metalurģija šķiet pārāk meitenīga nodarbe. Kā tev šķiet, par kādu noskaņojumu varētu liecināt "Belle and Sebastian"?
Vispār jau šis ieraksts var šķist arī drusku citāds, ja pievērš uzmanību tam, kas īsti ir "arab strap", bet kālab lai mēs tam šeit pievērstu uzmanību? Dziesmas ir vieglas, patīkamas un tiešām jaukas šī vārda vistipiskākajā izpratnē, lai arī būtu grūti tās nosaukt par sevišķi lipīgām un atmiņā paliekošām - tajās ir vairāk noskaņas nekā spilgtu melodiju, Stīva Mērdoka balss ir patīkama, un dziesmas ir patīkamas, pat ja ne izcilas un ja es joprojām nodungot varu tik vien kā albuma tituldziesmu, par spīti tam, ka ieraksts noklausīts jau droši vien savas desmit reizes.

Dziesmu tematika patiešām reizēm ir interesanta, kaut vai "Dirty Dream Number Two", kur Mērdoks dzied:
Dream two, you couldn&39;t see her face, but you saw everything else
Dream two was pretty special, easily beats loving yourself

Šis patiešām ir ieraksts, kuru ir vienkārši patīkami klausīties, neatkarīgi no tā, ka tajā velti meklēt kādas muzikālas atklāsmes un ka nav sevišķu iemeslu to paslidināt par šedevru visiem laikiem un tautām. Bet ne jau visiem ir jābūt izciliem, ir arī tādi, kam ir jābūt jaukiem. Protams, var arī uzdot jautājumu, kāpēc es piektdienas vakarā rakstu mūzikas aprakstus, bet tas jau ir pavisam cits jautājums un atbildams citu reizi.
2014-05-30
7.5
comments powered by Disqus