Blue Jasmine

Vudijs Alens ir viens no retajiem cilvēkiem kino/mūzikā/literatūrā/mākslā (un laikam - jebkur), kurš uz vecumu nekļūst sliktāks, neiegrimst klajā pašplaģiātā, bet spēj ar katru jaunu filmu atkal un atkal priecēt skatītājus.
Pirms pievēršos filmai, viens novērojums - pēdējā laikā esmu kļuvis ja ne gluži snobisks, tad vismaz uz to pusi - daudz labprātāk, ja skatos filmas kino, izvēlos "Splendid Palace" un nevis kādu no bezsejas daudzekrānu kinoteātriem. Protams, tas varētu būt saistīts arī ar filmu izvēli - skaistas filmas daudz labāk iederās skaistās vēsturiskās telpās, kamēr multipleksi ir piemēroti, lai tur skatītu popkorna kino.
Ar ko lai sāk? Jasmīna (īstajā vārdā Žanete) vēl nesen bija multimiljonāra sieva - bagāta, iedomīga un augstprātīga, nelikās ne zinis par savu māsu un viņas vīru, kurus viņa uzskatīja (un joprojām uzskata) par zemākas šķiras cilvēkiem - nožēlojamiem lūzeriem, kas nav apveltīti ar intelektu. Taču kad atklājās Jasmīnas vīra finanšu mahinācijas un viņš pakārās cietumā, bet visus īpašumus savāca valsts, Jasmīna bija spiesta pārvākties dzīvot pie māsas. Viņas nav bioloģiskas māsas un līdzības starp viņām nav sevišķi daudz. Jasmīna (Keita Blanšeta) ir izsmalcināta baltrocīte, kas nekad nav īsti strādājusi un kas tagad cer iepazīties ar mirušā vīra kalibra vīrieti. Tikām divu bērnu māte Džindžera (Salija Hokinsa, īpaši atpazīstama pēc "Happy-Go-Lucky") viegli salaiž ar dažādiem patiešām ne izciliem eksponātiem, bet vienlaikus viņa ir daudz laimīgāka par māsu, kura kaut cik cilvēcīga spēj būt vienīgi dažādu medikamentu iespaidā. Nevēlos sevišķi daudz stāstīt par filmas sižetu, jo tas šajā gadījumā nav prātīgi - man patiešām gribētos, lai tu pats to noskatītos, nevis lasītu manus spoileru kalnus.
Alena filmu vidū šī ir viena no relatīvi nopietnajām - komēdijas elementi te, protams, ir jūtami, bet kopumā šī filma ir daudz vairāk drama nekā komēdija. Blānšeta ir vienkārši grandioza, būšu ļoti pārsteigts, ja viņa netiks vismaz pie Oskara nominācijas. Es pat īsti nezinu, cik šo domu vajadzētu izvēsrst - filma ir teju perfekta, lieliska, satriecoša, emocionāli un intelektuāli uzrunājoša, pieskaras daudzām un dažādām tēmām un visādi mani pārliecina par to, ka Alens ir ģēnijs, joprojām.
2013-09-20
9.0
comments powered by Disqus