Butterfield 8

Baterfīldas 8 apraksts Naumaņa un Rietumas grāmatā patiesībā nebūt nav par filmu. Nocitēšu visu šī apraksta daļu, kas kaut nedaudz stāsta par šīs filmas nozīmīgumu: "Filma Baterfīlda ielā 8 vēsturē ieripojusi ne jau sentimentālā sižeta dēļ (kā augstas klases pērkama meitene sastop savu vienīgo un liktenīgo), bet gan virtozo aktierdarbu dēļ, kur Oskaru par Glorijas lomu saņēmušajai Teilorei piespēlē cienīgs fons. (..) Teilore nenoliedzami bija viena no XX gs. amerikāņu izcilākajām zvaigznēm, kas 60. gados demonstrēja rafinētu profesionālismu arī daudz sarežģītākā materiālā nekā Baterfīlda ielā 8. Viņas glorijas pikantā kleitiņa/krekliņš ir veiksmīgs citāts no pāris gadu agrāk tapušās Viljama Tenesija lugas Kaķis uz nokaitēta skārda jumta ekranizācijas." Turpmākajā aprakstā Baterfīlda vairs neparādās, koncentrējoties uz Teilores profesionālo un privāto dzīvi.

Līdz ar to var secināt, ka atbilstoši Ditai Rietumai, "Baterfīlda ielā 8" ir ievērojama filma tādēļ, ka Elizabetei Teilorei ir bijušas arī labākas filmas, no kurām gan vairums nav iekļautas grāmatā kā nozīmīgas filmas. Ņemsim vērā arī apstākli, ka pati Teilore jau pēc filmas pabeigšanas bija publiski to raksturojusi kā mēslu un pat saņemtais Oskars nemainīja viņas viedokli. Līdz ar to mana neizpratne par to, pēc kādiem kritērijiem filmas nonākušas šajā grāmatā, nebūt nav gājusi mazumā.

Bet joks ir tāds, ka man patiesībā "Butterfield 8" pat ļoti labi patika! Jā, es arī saprotu, ka patiesībā stāsts ir gana banāls, bet Teilore šajā filmā ir tiešām dievīga (ne tikai aktierspēles ziņā, bet arī visādi citādi), dialogi ir asprātīgi, banāluma līmenis principā tiek kontrolēts, un pat filmas sižeta atrisinājums ir sakarīgs un drīzāk šķiet piederīgs franču jaunaja vilnim nekā Holivudai raksturīgajam sviestam. Vispār jau man gribētos iebilst Ditai Rietumai, ka Teilores varone šajā filmā nav īsti pērkama sieviete vai vismaz netiek pasniegta kā tāda. Atbilstoši sižetam viņa ir no aizspriedumiem brīva seksuāli atraisīta sieviete, kurai gluži vienkārši patīk sekss un nepatīk saistības. Samaksu par "darbu" viņa neņem, vīriešus izvēlas pati, nevis tiek izvēlēta - ja viņa būtu vīrietis, viņu saukt par pleiboju, kamēr sieviete nez kādēļ šādā situācijā tiek pielīdzināta prostitūtai, kas šķiet drusku tā kā tendenciozi.

Jā, iespējams, atsevišķos elementos filma varētu būt drusku mazāk šabloniska (tas attiecas ne vien uz liktenīgajām attiecībām, kas liek varonei pārvērtēt savu dzīvi, bet arī uz, piemēram, skumjo back-story, kas izskaidro to, kāpēc viņa ir tāda, kāda viņa ir, padarot viņu no patstāvīgas sievietes par upuri vai ko tamlīdzīgu), bet kopumā "Baterfīlda ielā 8" man šķita labas kvalitātes izklaides kino, pietiekami moderns arī no mūsdienu kinoskatītāja pozīcijām.
2017-12-05
8.0
comments powered by Disqus