Dallas Buyers Club

"Dallasas pircēju klubs" ir viena no filmām, kas šogad pamatoti var cerēt uz kādām balvām Oskaru ceremonijā. Tā varbūt nav galvenā favorīte kaut vai tālab vien, ka tā nav viena no gada lielajām un skaļajām filmām, bet noskatīšanās vērta tā ir pilnīgi noteikti, kaut vai sava satura vēsturiskās puses dēļ vien.
Tātad, filmas galvenais varonis Rons Vudrufs bija pilnīgi reāls cilvēks - elektriķis un rodeo entuziasts, kuram astoņdesmito gadu vidū tika identificēts HIV vīruss. Vērts piebilst, ka tajos laikos HIV/AIDS bija izteikti aktuālāka tēma nekā mūsdienās. Ja netici - apskaties, cik bieži Google meklētājā tiek rakstīts vārds HIV salīdzinoši ar Frediju Merkūriju, un Boju Džordžu: skat še. Ja kas - Bojs Džordžs tur neparādās vis tādēļ, ka viņam būtu HIV, bet gan tālab, ka viņu pieminēja šajā filmā.
Tātad - Ronam identificē HIV un pavēsta, ka viņam ir atlicis aptuveni mēnesis ko dzīvot. Ne īpaši jautri. Vēl jo vairāk tas nav jautri tādēļ, ka HIV tolaik visiem (un jo īpaši - Teksasā dzīvojošiem rednecks, tādiem kā pats Rons) asociējās tikai un vienīgi ar homoseksuālistiem raksturīgu slimību. Un vai Rons būtu gejs? Par šādu jautājumu tu droši vien no viņa dabūtu pa seju, cik tuvu nāvei viņš lai arī nebūtu brīdī, kad tu viņam to uzdotu. Nē, viņš bija kārtīgs hetero mačo, kuram, kā šķiet, palaimējās dabūt vīrusu no kādas narkomānes, kuru viņš gan nebija nosmādējis (un skaidrs, ka vismaz tajos laikos kārtīgi veči prezervatīvus nelietoja). Nu, jā, un te - atlicis viens mēnesis. Un tieši tajā laikā slimnīcā, kur viņam identificēja vīrusu, sāka izmēģināt zāles AZT, kuras varētu kļūt par glābiņu HIV inficētajiem. Sākotnēji Rons tās pa nelegāliem kanāliem sev sarūpēja, bet tad - gandrīz to dēļ nolika ķelli. Aizbrauca uz Meksiku, iepazinās ar alternatīviem ārstēšanas līdzekļiem (tai skaitā - pats pārstāja lietot narkotikas), un izdomāja, ka varētu sākt nelegāli šīs zāles ievest arī ASV - kā nekā tur pieprasījums pret zālēm pret HIV bija milzīgs un oficiālais piedāvājums nebija nekāds izcilais.
Filma gan ir ne tikai par to, kā Rons veido "Pircēju klubu" (lai viņam nesanāktu nelegāli tirgot zāles, kuras it kā ievestas personīgajām vajadzībām un kuras nav sankcionētas lietošanai ASV, viņš tirgoja vietas "klubā", kuras paredzēja pieeju šīm zālēm), bet arī par to, kā viņš atbrīvojās no homofobijas un sadraudzējās ar Reijonu - čali, kurš bija ne tikai gejs, bet arī transpersona (kurš gan, atšķirībā no Rona, nav vēsturisks tēls, bet filmas scenāristu izdomājums). Un liela loma filmā ir arī farmācijas industrijai un tās interesēm. Patiesībā tieši par pēdējo es teiktu - visu cieņu! Ja mūsdienās nav īsti nepieciešams uzslavēt, teiksim, Jared Leto par to, ka viņš atveido transpersonu (tas, kā nekā ir drošs ceļš uz vismaz Oskara nomināciju, ja ne pašu balvu), tad par to, kā šajā filmā tiek atainots farmācijas bizness, tā noteikti ir izpelnījusies gana daudz sliktu vārdu no cilvēkiem ar lobēšanas spējām. Tas patiesībā manā skatījumā ir tieši visglaunākais šajā filmā - nekautrēšanās kritizēt kaut ko lielu un spēcīgu, kas man vienmēr patīk! Citādi filma - interesanta, bet neticu, ka par to atcerēšos gadiem ilgi.
2014-01-16
7.5
comments powered by Disqus