Dance of the Dead

Zombiji vienmēr ir bijuši mana vājība. Ja pret vampīriem, vilkačiem, spokiem, mūmijām, maziem biedējošiem bērneļiem, maniakāliem slepkavām esmu salīdzinoši vienaldzīgs, tad filmas ar zombijiem man gan tīk. Iespējams, tas ir apliecinājums manī tomēr mītošajam iekšējam "gīkam", kuru cenšos sevī apslāpēt. Nē, es neesmu "classic geek" - mani ne mazākajā mērā neinteresē komiksi, supervaroņi, "Star Trek", installfesti (nez, tādi vēl pastāv?), LAN parties (tādi taču toč vairs nepastāv?), "dungeons & dragons" un citas šai subkultūrai svētas lietas. Bet zombijkomēdijas - tās gan man tīk.
Tas gan automātiski nenozīmē, ka jebkura zombijkomēdija automātiski manī izraisīs sajūsmas vilni. Un "Dance of the Dead" tādu noteikti neizraisa, lai arī filmā ir pāris odziņas.
Kādā ASV mazpilsētā jaunieši gatavojas "Prom" pasākumam (mūsu terminoloģijā tā taču ir nevis izlaiduma ballīte, bet Žetonu vakars? vai arī es pārāk "out of the loop", lai zinātu pareizi? whatever). Un te pēkšņi sāk parādīties zombiji, kurus atdzīvina tuvumā esošās rūpnīcas ķīmiskie atkritumi.
Filmas varoņi ir vairāk nekā tipiski - autsaiderpuisis, kuram viss ir joks, viņa draudzene - apsēsta ar pasākumu organizāciju meitene, kurai nepatīk, ka viņam viss ir joks, daži sci-fi klubiņa biedri - gīki, meiča "cheerleader", kurā ieķēries viens no gīkiem. Ā, un skolas galvenais huligāns, kurš izskatās, ka ir vismaz desmit gadus vecāks kā normāli skolēnam vajadzētu būt. Un skolas rokgrupas dalībnieki (arī - pārmērīgi veca paskata).
Filma iziet cauri daudzām tipiskām šāda stila kino ainām, visai droši paļaujoties uz zombijkino klišejām, mazliet izmantojot trikus "Shaun of the Dead" stilā, bet ne sevišķi veiksmīgi. Atmiņā no šīs filmas paliks pāris pozitīvās ainas - kad gīkiskais čalis un cheerleader abi tiek sakosti un pārvēršas par zombijiem, viņiem ir aina, kas labi atbilst pašmāju mūzikas klasikai "mēs pārtiekam viens no otra un nevis no pārtikas precēm", un apstāklis, ka zombiji šajā filmā fano par rokmūziku - tikko grupa sāk spēlēt, tā šamējie pārtrauc savas rīšanas izdarības un izbauda mākslu.
Kopumā gan filma ir trula, ne īpaši smieklīga un pārlieku tīniska. Bet - to jau laikam varēja gaidīt, ar visu to, ka tā ir pieskaitāma "neatkarīgajam kino".
2013-08-27
6.0
comments powered by Disqus