Diena, kad Iveta bija Gundars

2017-02-23

Vilcieniņu meistarības 10.kārta izvērtās tik aizraujoša, ka šajā reizē "Restorānvagonam" pat nebūs nepieciešams uzburt drāmas no zila gaisa un rakstīt puspatiesības par slavenību ikdienu. Protams, tas nenozīmē, ka mēs tā nedarīsim, jo pastāv nopietna atšķirība starp "nav nepieciešams" un "ir aizliegts, pretējā gadījumā draud nāvessods".

Ar baumām gan lieta nav tik vienkārša - "Restorānvagona" štata praktikants-lūriķis Fēlikss Nāpslis pēc ikgadējā LMA karnevāla vēl nav manīts un studentu aprindās klīst runas, ka viņš ir kļuvis vai nu par "Franco Franco" vai "Inokentija Mārpla" grūpiju, līdz ar to nekādas svaigas ziņas viņš mums piegādāt nespēj. Eh, cik labi būtu, ja priekšmeti sāktu runāt! Diezgan droši var apgalvot, ka ikviens ledusskapis varētu nekļūdīgi pavēstīt, kurš ar ko ir gulējis, bet zeķubiksis varētu atklāt arī intīmākas detaļas. Taču fakti ir tādi, ka priekšmeti klusē, līdzīgi kā smaidošas copy/paste tipa meitenītes, un mums visu nākas zīlēt kafijas biezumos. Bet kafija loģiski, ka ir beigusies. Protams, mēs labprāt apgalvotu, ka redakcijas kafija aizgājusi, gatavojot īru kafiju, espresso martini, karsk un citus kafijā balstītus kokteiļus, bet realitāte ir tāda, ka visus mūsu kafijas krājumus izlietoja kāda vārdā nesaucama redakcijas darbiniece, gatavojoties eksāmenam latviešu dialektoloģijā (kuru viņa, diemžēl, nenokārtoja).

Līdz ar to - baumu mums nav, ir tikai fakti. Līdz ar to - pievēršamies tiem.

Pēc deviņām turnīra kārtām situācija šķita Raitim joprojām labvēlīga: pārsvars pār tuvākajiem konkurentiem bija gana solīds un vēl jāspēlē pašam pret bīstamāko titula apdraudētāju Māru. Lieli punkti pat šādā spēlē nav tik svarīgi, galvenais ir neļaut konkurentei gūt būtiski vairāk. Amerikas karte visiem labi zināma, āķīgākās vietiņas atkostas, atliek tik vien, kā nelaist luni. Un te mēs saskaramies ar lielāko drāmu visā šajā pasākumā - Raitis vislabāk spēlē tieši tad, kad viņš laiž luni. Šajā ziņā viņam noteikti piemīt psiholoģiskā portreta līdzība ar ievērojamāko mūsdienu latviešu biatlonistu Andreju Rastorgujevu - jo lielāka atbildība, jo grūtāk viņam iet. Kamēr spēles gaitā Raitis trekterē vīnu, māca Irbei ievadu alus zinātnē, aizmirst, kādas misijas viņš šajā brīdī pilda, viņš ir teju neuzveicams. Taču tikko piezogas atbildība par rezultātu un vaļīgais noskaņojums tiek nobīdīts otrajā plānā, Raita spēlē zūd vieglums, un tas atspoguļojas arī rezultātos.

Šajā reizē patiesībā viss nebūtu bijis tik gauži, ja vien Raitis būtu mācējis noslēpt savus plānus un ja vien Ilze būtu pazaudējusi balsi. Taču sanāca tā, ka Raitis un Ilze Māru lika morālas dilemmas priekšā: bloķēt ceļu uz Vankuveru vai nē, tādējādi Raita +20 punktus pārvēršot par -20 punktiem. Nezinu, kā rīkotos es, ja nonāktu Māras vietā šai situācijā, vai kāre uzvarēt manī izrādītos stiprāka par grēka sajūtu vai nē. Droši vien labi, ka man šādi kārdinājumi nav jāpiedzīvo - citādi es baidos, ka es varētu viena šāda ielikta bloka dēļ pilnīgi salūzt un degradēties un dažas nedēļas vēlāk jau Centrālajā stacijā ostīt līmi maisiņā. Atliek vien cerēt, ka Tas Kungs dos Mārai spēku pretoties ceļam uz pagrimumu pretī "Momentam". Un jā - Māra patiešām ielika šo bloķējošu posmu, kas ļāva viņai iegūt šajā spēlē 21 punktu vairāk kā Raitim. Tas, ka vienlaikus viņi pie sava galdiņa ieņēma trešo un ceturto vietu, bija sekundāri, jo ne jau ar Ilzi vai Raimondu K. viņi cīnās kopvērtējumā, bet tikai un vienīgi savā starpā. Jā, visādi matemātiski brīnumi un negaidīti pavērsieni vēl ikvienam matemātiski dod iespēju triumfēt kopvērtējumā, taču šādu scenāriju varbūtība ir gaužām niecīga.

Tiesa, lai arī galvenie kārtas notikumi risinājās Zasulauka protektorātā, kur Māra un Raitis savā starpā dalīja Vankuveru, arī pārējās spēlēs piedzīvojumu netrūka. Otro reizi pēc kārtas spēli uzvarēja Raimonds N., šoreiz netālu no VID pārspējot divkārtējo meistarības uzvarētāju Gustavu, vairākkārtējo medaļnieci Baibu un tradicionālo cīnītāju par augstām vietām Mārtiņu. Tiesa, tur viss izšķīrās milimetros, Raimondam uzvaru izcīnot ar tikai viena punkta pārsvaru.

Tomēr īpaši kvalitatīva bija trešā šīs kārtas spēle, kurā Iveta patiešām pārtapa par Gundaru. Nē, Vilcieniņu meistarībā pagaidām vēl nav ievazātas tādi librastisko Rietumu netikumi kā dzimumu maiņas (arī Končitas Vurstas dziesmu atskaņošana spēļu laikā ir stingri aizliegta, tāpat kā saldie vīni), bet tehnisku iemeslu dēļ šajā vakarā Ivetas vietā bija iesaistījies iepriekšējo sezonu dalībnieks Gundars, kurš šogad bija paziņojis, ka viņam dzīvē ir arī svarīgākas lietas darāmas kā rotaļu vilcieniņu likšana uz galda, jo viņš ir pārāk liels, lai spēlētos ar Icikēriku. Taču mēdz teikt, ka vienu jau var, tāpēc uz vienu kārtu viņš tomēr atgriezās. Iveta Gundaram bija devusi vadošos norādījumus tam, kā ir jāspēlē, lai pārējiem dalībniekiem šķistu, ka pie galda ir viņa un nevis viņš. Gundars padomus ņēma vērā, ātri pabeidza spēli, neņemdams papildu misijas, un spēli uzvarēja. Iespējams, neviens nebūtu pat tā īsti ievērojis atšķirību, ja vien šajā vakarā Iveta nebūtu ēdusi ar kārtīgu vīrieša apetīti.

Līdz ar to pēc aizvadītām 10 turnīra kārtām, situācija kopvērtējumā ir sekojoša: vadībā joprojām ir Raitis, kuram ir 1555 punkti. Mārā šobrīd atpaliek vairs tikai 40 punktus (1515), trešā ir Guna (1448), ceturtais Gustavs (1421), piektais Raimonds K (1395). Proti, pirmo un 5. vietu šķir 160 punkti. No vienas puses - daudz, un reāli vērtējot gan Gustavam, gan Raimondam K. iespēju ir maz, bet ne tāpēc, ka nebūtu iespējams apsteigt Raiti, bet gan tālab, ka viņiem būtu nepieciešams, lai arī pārējie pirmā trijniekā pārstāvji nospēlē nīkulīgi. Īpaši dramatiski ir tas, ka pagaidām nav zināms, kāda spēle tiks spēlēta 12.kārtā un cik daudz punktu tajā būs iespējams izcīnīt. Taču jau Vācijas laukumā vien pavērsieni iespējami dažādi - kaut vai vienkārša Dānija - Lindau bloka veidā. Kādas spēles gaidāmas favorītiem? Raitis spēlēs pret Marinu, Gunu un Ivetu (vēl nav zināms, kādā veidolā un formā). Māra - pret Mārtiņu un diviem Raimondiem. Uz papīra Mārai situācija izskatās labvēlīga - Raitim jāuzmanās no Ivetas noslieces uz pārtraukto spēli, kamēr Mārai iespēja Labā krasta solidaritātes vārdā spēlēt garo partiju. Protams, ja Raitis nebūs vienojies ar Raimondu K. par nepieciešamību ieņemt Berlīni.

Par visiem pavērsieniem lasiet arī turpmāk vienīgajā Vilcieniņu meistarības oficiālajā reportlaikrakstā "Restorānvagons". Un, protams, dzeriet van Houtena kakao!

Speciāli Restorānvagonam,
Valentīns Driska