Ekskursante

Baltijas kino allaž skatos ar lielu interesi - tomēr ir svarīgi zināt, kādas tad filmas top mūsu reģionā un vēl mūsdienās. Arī lietuviešu filma "Ekskursante" nebija izņēmums. Tiesa, es kaut kā par šo filmu ne nieka dzirdējis nebiju, toties Marina - daudz.

Jūnijā, kas Latvijā kalendārā atzīmēts ar uzreiz divām piemiņas dienām saistībā ar Latvijas okupāciju un tai sekojušajām izsūtīšānām, bija tikai vietā skatīties "Ekskursanti" - filmu, kas vēsta par meiteni, kura aizbēg no vilciena, kurā viņas ģimene vesta izsūtījumā uz Sibīriju 1949.gadā (tiesa, uz to laiku tētis jau ir nošauts, bet stāvoklī bijusī māte mirusi vilcienā).

Filma galīgi nav jautrs gabals - un kā gan tā tāda varētu būt, ievērojot tematiku. Cilvēki bieži tajā tiek atainoti viņu baisajā necilvēcībā, bet citkārt - negaidītajā izpalīdzībā situācijās, kad uz to var vismazāk cerēt. Un, kas manā skatījumā ir ļoti pozitīvi - filma nav propagandiski šabloniska, neiedalot savus varoņus "labajos lietuviešos" un "sliktajos krievos". Pat vēl radikālāk - vadošs komunists var izrādīties pozitīvais tēls, bet apspiests vācu bērns - pēdējais maitasgabals. Marija jeb Maša filmas gaitā iziet cauri visdažādākajiem smagiem pārdzīvojumiem, cieš, pārdzīvo, bet kļūst tikai stiprāka.

"Ekskursantē" līdzās lietuviešu meitenei Anastasijai Marčenkaitei piedalās vesela plejāde ievērojamu Krievijas aktieru, ieskaitot Kseniju Rapoportu, Sergeju Garmašu, Raisu Rjazanavu, Igoru Savočkinu un citus. Tas palīdzēja, domājams, filmai gūt vērā ņemamus panākumus arī Krievijā, par spīti tam, ka tās vēstījums galīgi nav atbilstošs pēdējā laikā Krievijā populārajam skatu punktam, ka deportācijas uz Sibīriju bija vērtīga lieta, bet Staļina valdīšanas laiki - zelta laikmets.

Filma nav gluži bezcerības pārņemta, vienlaikus labi ataino cilvēces ļoti atšķirīgās sejas, un tās vēstījums ir spēcīgs un zināmā mērā - patriotismu raisošs. Ar ticamības momentu gan brīžiem tā ir, kā ir. Piemēram, aina ar otro vilcienu un lietuviešiem tajā ir diezgan dīvaina, tāpat Marijas dzimtās mājas beigās neizskatās tā, kā tām vajadzētu izskatīties, un vēl šur tur var just - ka "balstīts uz patiesa stāsta" šeit nav gluži uztverams burtiski. Bet vienlaikus šī ir no tām reizēm, kur es būtu gatavs pieņemt šādas tādas atkāpes no vēsturiskās patiesības, jo filma ir patiesa savā būtībā, ja arī ne visās detaļās. Atšķirībā no, piemēram, "Rīgas sargiem", kur es nevarēju patiesās idejas vārdā piedot lokālos melus - galvenokārt tāpēc, ka "Ekskursante" ir filma, kas tevi arī rosina domāt, nevis tikai saukt "Mūsējie labākie" un "Tikai Rīga! Tikai Dinamo!"
2015-06-18
8.0
comments powered by Disqus