Fairport Convention

Es kļūstu par citu cilvēku. Ne obligāti skaistāku, gudrāku un bagātāku (t.i., Andri Šķēli), bet noteikti - citu. Un šis cits es mēdz klausīties tādas grupas kā Fairport Convention. Iespējams, arī vakardienas es tādas būtu varējis klausīties, bet šodienas es ne tikai varētu, bet patiešām klausās. Vai tā būtu tiekšanās pēc iekšējās harmonijas, apspiestas bērnības fobijas vai kas cits, par šo jautājumu lai spriež (vai labāk - nespriež) gudrāki, skaistāki un bagātāki vīri kā es.
"Fairport Convention" tiek uzskatīti par nozīmīgāko angļu folkroka grupu. Nav gan tā, ka es zinātu, kuri tad būtu tie mazāk nozīmīgie angļu folkrokeri.
Savā debijas ierakstā "Convention" gan nav sevišķi angliski, un nemaz nekautrējas izpildīt vairākas dziesmas, kuras sacerējuši ļaudis, kas dzimuši otrpus Atlantijas okeānam. Lielākoties tās gan nav plaši zināmas dziesmas - Bobs Dilans, kas ir "Jack O&39;Diamonds" autors, cik man zināms, šo dziesmu pats nekad nevienā ierakstā nav izpildījis, bet Džonijas Mitčelas dziesma "Chelsea Morning" pašas Mitčelas albuma nāca klajā jau pēc Fairport Convention ieraksta izdošanas.
Nezinu, kā esmu nonācis pie tā, ka par šādu mūziku esmu sajūsmā, bet šis albums manī ir radījis neapšaubāmu sajūsmu. Jau sākot ar optimistisko "Time Will Show the Wiser", esmu apburts. Šajā dziesmā man gan obligāti prasītos vēl viena piedziedājuma rindiņa, kur pēc "Time - it will show the wiser" sekotu, piemēram, "and then I will meet the Kaiser", proti, galvenais - lai būtu ķeizars pieminēts. Lielā sajūsmā esmu par dziedātāju Džūdiju Diblu, kuras karjeras nākamais posms pēc Fairport Convention (viņa piedalās tikai pirmajā grupas albumā) saistījās ar "Giles, Giles and Fripp" (grupu, no kuras izauga King Crimson). Kaut kas viņas balsī ir līdzīgs Greisai Slikai no Jefferson Airplane.
Mana absolūti iecienītākā dziesma šajā ierakstā ir "Jack O&39;Diamonds" - Dilana variācija par populāru "gambling" tēmas dziesmu, lipīga, roķīga un enerģijas pārpilna. Bet patiesībā arī citi skaņdarbi nav diži sliktāki, vai tā būtu "If (Stomp)", "It&39;s Alright Ma, It&39;s Only Witchcraft", "I Don&39;t Know Where I stand" vai atkārtotajā izdevumā iekļautās bonus dziesmas "If I Had a Ribbon Bow" un "Reno, Nevada" - vienmēr esmu sajūsmā. Pēdējā, ja kas īpaši pamatīgi atsauc Džefersona Lidmašīnu.
Faktiski vienīgais pārmetums, ko šim ierakstam varu izteikt, attiecas uz vēl vienu bonusa skaņdarbu - "Suzanne", kura ar pilnu grupas skanējumu zaudē vismaz pusi no tā neaprakstāmā šarma, kas tai piemīt Leonarda Koena askētiskajā oriģinālā. Bet citādi - cepuri nost grupas priekšā!
2013-01-31
8.5
comments powered by Disqus