Kazhes pierakstu burtnīca

Frenka Zappas daiļrade ir dīvaina pēc definīcijas, bet "Cruisin' with Ruben and the Jets" ir dīvains ieraksts pat Zappas kopējā dīvainuma kontekstā. Kā nekā radošus avangarda eksperimentus šajā ierakstā ir aizstājušas vienkāršas doo-wop stila dziesmiņas piecdesmito gadu manierē, kurās turklāt pats Zappa nemaz nedzied.

Skaidrs, ka šī padarīšana ir ne jau vienkārša gremdēšanās nostaļģijā, bet galvenokārt - absurda parodija (absurda kaut vai tādēl, ka Zappa neparodē ieraksta tapšanas laikā aktuālas mūzikas tendences). Dziesmu teksti ir viens vienīgs banalitāšu sīrups - klišeja uz klišejas, kičs uz kiča, vienkārši maniakāls saharīna līmenis, diezgan apšaubāmas harmonijas un reizēm kaķveidīgs vokāls - ir grūti šādu ierakstu ņemt par pilnu, bet vienlaikus, ja tas nebūtu izdots zem Zappas vārda, iespējams, nevienam pat aizdomas nerastos par to, ka tā nav "īsta manta", bet gan fig viņu zina kas.

Pārsteidzošā kārtā ieraksts ir pietiekami klausāms - kā nekā Zappa bija gana liels ģēnijs, lai arī savos muļķīgākajos izgājienos parūpētos par meldiņiem un vismaz reizi pa reizei - vismaz kādai mazai dīvainībiņai, kas paceļ šo ierakstu pāri visādiem "The Penguins" un līdziniekiem. Plus vēl ieraksta pēdējā kompozīcijā "Stuff up the cracks" ir dzirdams kārtīgs ģitārsolo Zappas tipiskā manierē, mazliet izkāpjot no doo wop ierobežojošajiem rāmjiem - jo tas jau nebūtu Zappa, ja viņš pilnībā ievērotu paša uzliktos spēles noteikumus. Tāpat teicama ir ieraksta pirmā dziesma "Cheap Thrills". Skaidrs, ka tas ne tuvu nav spožākais Zappas ļoti produktīvās karjeras veikums, bet es varētu šo ierakstu gana labi iztēloties savā plašu fonotēkā.