Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinu rokmūzikas tēmu dokumentālā kino skatīšanos. Šoreiz rindas kārtībā - Skorsezes filma par Džordžu Harisonu. Šķiet, no bītliem Harisons ir man tuvākais personāžs, lai gan patiesībā par viņa dzīvi neko daudz nekad neesmu zinājis. Vien to, ka viņš pievērsās krišnaiītismam, stāstu par Patiju Boidu - viņa sievu, kurā iemīlējās Harisona labākais draugs Eriks Kleptons, kurš tad Patiju arī vēlāk apprecēja (un, protams, pēc kāda laika izšķīrās), un viņa radītās dziesmas, ā, un, protams, filmas "Life of Brian" atalstu.
Vispār jau dokumentālas filmas par bītliem es esmu redzējis diezgan daudz, taču šajā filmā par laimi netiek daudz izmantoti plaši redzēti materiāli, bet gan svaigas (un ne tik svaigas) intervijas ar Harisonu un viņam tuviem cilvēkiem (tai skaitā - filmā parādās Terijs Giljems un Eriks Aidls).
Filmas centrālā tēma, ja tāda šādai filmai vispār varētu būt, ir par garīgā un materiālā cilvēka sadzīvošanu Harisona personā. No vienas puses - cilvēks, kuram ļoti svarīga ir meditācija, garīgā izaugsme un labākas pasaules radīšana, no otras - rokenrola dzīvesveids ar sievietēm un narkotikām. Šķiet, ka šīs divas Harisona personības šķautnes viena ar otru sadzīvoja tīri labi, vismaz tā var no filmas saprast.
Mans skatījums par Harisonu filmas iespaidā noteikti nemainījās -vismaz ne uz slikto pusi, uzzināju daudz jauna un interesanta, un arī tev šī filma varētu patikt. Iespējams. Bet man tagad jāiet gulēt, jo pēc aktārtota "Slapjā kaķa" apciemojuma nemaz neesmu enerģijas pārpilns. Šķiet, būtu vērts iemācīties meditēt.