Koncerts Palladium
Svētdienas vakarā pēc pusmaratona bija nepieciešama kulturāla un inteliģenta atpūta, ko vislabāk, protams, nodrošina skaistas un aizraujošas dziesmas.
Tas nekas, ka divreiz Gogol Bordello jau bija koncertos redzēti, jo viņi ir viena no tām grupām, par kurām man nav ne mazāko šaubu, ka arī atkārtota apmeklējuma gadījumā vilšanās nebūs.
Salīdzinoši ar iepriekšējo reizi, kad Hucs un viņa čigānu banda spēlēja Rīgā (pirms 4 gadiem), šis tas bija mainījies. Mūsu galā, piemēram, bija mainījies tas, ka uz koncertu nebija atnākusi Eva, bet grupā - nomainīta bekvokāliste/dejotāja un grupas sastāvā nav akordeonista, toties ir jauns izcili enerģisks ģitārists. Un - jauns albums, no kura koncertā skanēja daudz dziesmu, kuras es iepriekš nebiju klausījies, līdz ar to šajā reizē ne visās dziesmās varēju kliegt līdzi. Patiesībā gan ne tikai jaunās dziesmas bija man slikti zināmas - šis tas skanēja arī no pašiem agrīnākajiem ierakstiem, kuri arī pēdējā laikā nav klausīti, bet Gogol Bordello par laimi nav viena no tām grupām, kur ir ļoti svarīgi zināt visas dziesmas, lai varētu tām lēkt un dziedāt līdzi. Vietu ieņēmu iespējami tuvu skatuvei, lai varētu kārtīgi iesvīst, un iecerēto arī īstenoju. Pēc Rīgas standartiem publika bija diezgan atsaucīga, lai gan tādā mežonīgākā Gogol Bordello koncertā diez vai skatuves tuvumā varētu grozīties meitenes ar kokteiļu glāzēm rokās.
Kā jau to varēja gaidīt, gan mani, gan citus koncerta apmeklētājus visvairāk iekustināja lielie grāvēji - "Wonderlust King", "My Companjera", "Alcohol", "Immigraniada", "Start Wearing Purple", "Pala Tute". Neizbēgami šī tā man koncertā pietrūka - nebija ne "American Wedding", ne "Think locally, fuck globally", bet arī tā bija labi. Hucs joprojām laistās ar vīnu un tikai mazdrusciņ to arī reāli iemalko, par Profesoru sauktais Sergejs Rjabcevs joprojām enerģiski spēlē savu elektrisko vijoli, perkusionists Pedro Eraso joprojām laiku pa laikam izlec no savas perkusionista vietas, lai demonstrētu vokālās dotības, un ballīte šķiet nekad nebeidzamies. Ja nu vienīgi jaunā meitene - Ešlija Tobiasa - ar lielo bungu rokās neizskatās tik pārliecinoši kā viņas priekšgājēja grupā. Nē - kliegt un spiegt viņa pieprot patiešām labi, par to nav sūdzību, bet kaut kā viņa šķita pārāk jauka, ja tā var teikt, savai lomai - nejuta to agresiju, kuras prasījās.
Iecienītākie momenti koncertā? Prezentācija, ka "Start wearing purple" ir gadsimtiem sena dziesma, kuru rakstījis vēl Servantess, bet pat Elvisam nebija izdevies to labi nospēlēt, ar daļēji spānisku tekstu brāļa Pedro izpildījumā. Visnotaļ īpatnējs tā paša Elvisa "Always on my mind" kavers, kurā savukārt pirmo pantu dziedāja Rjabcevs. Negaidīti lirisks noslēgums ar "Sun is on my side". Vakars pavadīts lieliski, un nav šaubu, ka ja viņi vēl kādreiz viesosies Rīgā, iešu arī ceturto reizi. Kā teikt - tas taču ir "Not a Crime"!
Tas nekas, ka divreiz Gogol Bordello jau bija koncertos redzēti, jo viņi ir viena no tām grupām, par kurām man nav ne mazāko šaubu, ka arī atkārtota apmeklējuma gadījumā vilšanās nebūs.
Salīdzinoši ar iepriekšējo reizi, kad Hucs un viņa čigānu banda spēlēja Rīgā (pirms 4 gadiem), šis tas bija mainījies. Mūsu galā, piemēram, bija mainījies tas, ka uz koncertu nebija atnākusi Eva, bet grupā - nomainīta bekvokāliste/dejotāja un grupas sastāvā nav akordeonista, toties ir jauns izcili enerģisks ģitārists. Un - jauns albums, no kura koncertā skanēja daudz dziesmu, kuras es iepriekš nebiju klausījies, līdz ar to šajā reizē ne visās dziesmās varēju kliegt līdzi. Patiesībā gan ne tikai jaunās dziesmas bija man slikti zināmas - šis tas skanēja arī no pašiem agrīnākajiem ierakstiem, kuri arī pēdējā laikā nav klausīti, bet Gogol Bordello par laimi nav viena no tām grupām, kur ir ļoti svarīgi zināt visas dziesmas, lai varētu tām lēkt un dziedāt līdzi. Vietu ieņēmu iespējami tuvu skatuvei, lai varētu kārtīgi iesvīst, un iecerēto arī īstenoju. Pēc Rīgas standartiem publika bija diezgan atsaucīga, lai gan tādā mežonīgākā Gogol Bordello koncertā diez vai skatuves tuvumā varētu grozīties meitenes ar kokteiļu glāzēm rokās.
Kā jau to varēja gaidīt, gan mani, gan citus koncerta apmeklētājus visvairāk iekustināja lielie grāvēji - "Wonderlust King", "My Companjera", "Alcohol", "Immigraniada", "Start Wearing Purple", "Pala Tute". Neizbēgami šī tā man koncertā pietrūka - nebija ne "American Wedding", ne "Think locally, fuck globally", bet arī tā bija labi. Hucs joprojām laistās ar vīnu un tikai mazdrusciņ to arī reāli iemalko, par Profesoru sauktais Sergejs Rjabcevs joprojām enerģiski spēlē savu elektrisko vijoli, perkusionists Pedro Eraso joprojām laiku pa laikam izlec no savas perkusionista vietas, lai demonstrētu vokālās dotības, un ballīte šķiet nekad nebeidzamies. Ja nu vienīgi jaunā meitene - Ešlija Tobiasa - ar lielo bungu rokās neizskatās tik pārliecinoši kā viņas priekšgājēja grupā. Nē - kliegt un spiegt viņa pieprot patiešām labi, par to nav sūdzību, bet kaut kā viņa šķita pārāk jauka, ja tā var teikt, savai lomai - nejuta to agresiju, kuras prasījās.
Iecienītākie momenti koncertā? Prezentācija, ka "Start wearing purple" ir gadsimtiem sena dziesma, kuru rakstījis vēl Servantess, bet pat Elvisam nebija izdevies to labi nospēlēt, ar daļēji spānisku tekstu brāļa Pedro izpildījumā. Visnotaļ īpatnējs tā paša Elvisa "Always on my mind" kavers, kurā savukārt pirmo pantu dziedāja Rjabcevs. Negaidīti lirisks noslēgums ar "Sun is on my side". Vakars pavadīts lieliski, un nav šaubu, ka ja viņi vēl kādreiz viesosies Rīgā, iešu arī ceturto reizi. Kā teikt - tas taču ir "Not a Crime"!
2018-05-20
comments powered by Disqus