Plastic Beach

Motivācija klausīties Deimona Albarna projekta "Gorillaz" uz šo brīdi priekšpēdējo studijas plati man bija vairāk nekā dīvaina. Proti, izlasīju, ka vienā tās dziesmā pēc vairāk kā divdesmit gadu pārtraukuma kopā ierakstījušies divi The Clash dalībnieki - Pols Simonons un Miks Džonss. Taču patiesībā mani interesē arī Gorillaz kā tādi, lai arī viņu spēlētā mūzika tikai daļēji atbilst manai mūzikas gaumei.
"Plastiskajā pludmalē" piedalās milzīgs daudzums viesmākslinieku, kur līdzās Clash dalībniekiem ir sastopams Snoop Dogg, De La Soul, Bobijs Vormaks, Mos Def, grupas The Fall vokālists un pat Lū Rīds.
Kā jau tas "Gorillaz" ir raksturīgi, muzikāli ieraksts ir ļoti daudzveidīgs, un pats Albarns nebūt nav dzirdams katrā albuma skaņdarbā.
Pretēji tam, kas man ikdienā labi iet pie sirds, viena no uzrunājošākajām dziesmām albumā ir izteikts hiphopa skaņdarbs, tiesa - ar Libānas nacionālā simfoniskā orķestra ievadu - "White Flag", kura nez kādēļ liek domāt par pašmāju reperi Gustavo. "Rhinestone Eyes" tikām atgādina Manu Chao. Vēl foršāko dziesmu vidū minēšu gan "Some Kind of Nature" (ar Lū Rīda līdzdalību), skumji optimistisko "Melancholy Hill", viegli regejisko "Plastic Beach" un noteikti saldi baudāmo To Binge, kurā piedalās zviedru elektroniķi "Little Dragon".

Lai arī manai izpratnei atbilstoši šis ir absolūts neformāts - foršs ieraksts!
2013-09-03
8.0
comments powered by Disqus