Hoa-Binh

Šī bija pēdējā filma, kas man atlika sarakstā ar Francijas Oskaru nominācijām, un jāatzīst, ka mani pārsteidz, kāpēc tieši šo filmu bija tik grūti dabūt. Tā nav viena no vecākajām filmām šajā sarakstā, un tā nav viena no vismazāk ievērojamajām. Kā nekā tā tomēr ne tikai tika izvirzīta Oskaram, bet tika līdz nominācijai. Tāpat tā veiksmīgi startēja Kannās, kur Rauls Kutārs saņēma balvu kā labākais debitants kino režijā. Un vispār - pats Kutārs bija tolaik ļoti labi zināms kino operators, kas bija strādājis vairākās Godāra filmās.
Lai beidzot tiktu pie šīs filmas, pasūtīju DVD no Francijas Amazon, un šāda rīcība galīgi neizskatās pēc manis. Kaut vai tāpēc vien, ka man šķiet dīvaini maksāt par filmu, par kuru man ir nopietnas šaubas, ka tā man varētu sevišķi patikt. Taču principi - pāri visam!
Filmas darbība norisinās Vjetnamā, kur Kutārs pats pavadīja visai ilgus gadus. Un tu droši vien vari nojaust, par ko varētu vēstīt 1970.gadā Vjetnamā uzņemta filma. Nē, tā nav piedzīvojumu filma par kosmosu, bet gan drāma par Vjetnamas karu.
Filma stāsta par kādu ģimeni. Tētis pievienojas sarkanajiem, atstājot sievu ar diviem bērniem. Lielākajam bērnam ir kādi 10 gadi, mazākajam - varētu būt trīs. Viņu māja nodeg, viņiem nākas pārvākties dzīvot pie ne pārāk jaukiem radiem. Sieva saslimst, viņai ir kaut kas nejauks un neārstējams, un viņa nomirst. Lielākais puika kļūst par ģimenes galvu, spiest meklēt dažādus ienākuma avotus, no kuriem daži pat ir puslīdz sakarīgi.
Īsi sakot - filma nav sevišķi dzīvespriecīga. Un manā izpratnē - šī filma nav fenomenāli franciska, lai gan oriģinālā tā vismaz laikam ir franču valodā, es gan skatījos ar anglisku tulkojumu, jo skatīties franciski ar franču subtitriem es laikam vēl neesmu gatavs. Lai gan - šo konkrēto filmu varbūt arī varētu, jo runāšanas tur nav fenomenāli daudz. Kā lai arī nebūtu - vismaz viens saraksta punkts ir izpildīts, pat ja filma mani sevišķi neaizrāva.
2013-02-23
6.5
comments powered by Disqus