House of Usher

Ašera nama sabrukums ir viens no slavenākajiem Edgara Alana Po stāstiem, bet Rodžera Kormena režisētā tāda pat nosaukuma filma ir droši vien populārākā no viņa darbu ekranizācijām ar leģendārā šausmu kino aktiera Vincenta Praisa darbību. Relatīvi mazbudžeta filma (kas gan savai B klases studijai bija ļoti liela budžeta projekts) risinās sabrukumam tuvā muižā, iesaistot itin minimālu aktieru ansambli - līdzās trim galvenajiem varoņiem ir tikai viens palīgtēls, vairāk aktieru uz ekrāna gluži vienkārši neparādās.

Praiss ir laikam vislabāk zināms tieši Po ekranizāciju dēļ, kamēr gan Mirnai Feijai, gan Markam Deimonam šī konkrētā filma droši vien kļuva par karjeras zināmāko darbu. Tas gan, protams, nenozīmē, ka šī būtu sevišķi izcila filma. Filips Vintrops veic tālo ceļu no Bostonas uz Ešera namu, lai tur sastaptu savu līgavu Madlēnu un aizvestu viņu atpakaļ uz Bostonu, lai varētu apprecēties. Taču tas izrādās sarežģītāk, nekā viņš bija domājis, jo Madlēnas brālis Rodriks (Praiss) galīgi nav sajūsmā par šādu domu. Kāpēc? To ir pietiekami grūti saprast. Filma necenšas šim stāstam piešķirt drūmi incestainus toņus, jo šādās B kategorijas šausmenes nevar vienlaikus darboties vairākos virzienos. Tīri noskaņas ziņā es pat teiktu, ka filma ir ok - tur nav daudz stulbu šausmu momentu, pārāk daudz netiek parādīts, vairāk ir spriedzes, nekā klaju biedējošu momentu. Jā, sižets ir diezgan stulbs un nepārdomāts, bet filma ir gana skatāma.

Protams, man nešķiet, ka šī filma būtu gana nozīmīgs kino darbs, lai to būtu vērts ieteikt kā obligātās programmas sastāvdaļu - arī vēsturiski daudz nozīmīgāka skaitās 1928. gadā uzņemtā franču filma (kurai turklāt scenāriju rakstīja Bunjuels), bet - vismaz to skatīties nebija sāpīgi, lai arī specefekti tajā izskatās gaužām tizli.
2017-12-14
7.0
comments powered by Disqus