Solar
Mazliet pat pašam šokējoši, ka pēdējo reizi kādu Makjuena darbu esmu lasījis vien 2010.gadā - kā nekā laika posmā no 2007. līdz 2010.gadam iepazinu gandrīz visus viņa romānus (izņemot pie oskarotās ekranizācijas tikušo "Atonement"), bet tagad tik ilgstoši - pa nullēm. Tiesa, tikai trīs grāmatas pa šo laiku arī ir ienākušās, līdz ar to, ja man būs noskaņojums, varēšu pēc kāda laiciņa atkal sevi pasludināt par lielu Makjuena ekspertu. Ja vien ignorētu tādu apstākli, ka patiesībā jau neko daudz no viņa grāmatām es neatceros, līdz ar to mans eksperta statuss ir diezgan apšaubāms.
"Solar" galvenais varonis ir kāds pusmūža zinātnieks, kurš reiz bija izcils fiziķis un pat saņēma Nobela prēmiju, bet pēdējos pāris gadu desmitus viņš profesionāli neko jēdzīgu nav darījis, darbojoties kā dekoratīva figūra visādās padomēs un krāpjot savas sievas (grāmatas sākumā viņam jau tāda ir pēc kārtas piektā), taču 2000.gads Maiklam Bērdam (tā sauc šo vīru) sāk sarežģītu posmu dzīvē. Procesu iegriež kaut kas pilnīgi šokējošs - viņa sievai parādās mīļākais un sieva to itin nemaz nemēģina slēpt. Tiesa, Maikls lieliski saprot, ka visam par iemeslu ir viņa paša daudzās afēras, taču tas viņa situāciju nedara vieglāku - viņš nav radis staigāt ar ragiem, viņš ir radis rūpēties par to, lai tādi būtu citiem vīriešiem. Taču tie vēl ir tikai ziediņi - zinātniskajā centrā, kurā Maikls līdz šim ir pildījis galvenokārt dekoratīvas funkcijas un kas nodarbojas ar alternatīvās enerģijas pētījumiem, atklājas viens jauns čalis, kuram ir daudz svaigu ideju attiecībā uz Saules enerģijas izmantošanu. Taču kad izrādās, ka šim čalim ir arī kāda ideja attiecībā uz Maikla sievu, vai pareizāk - Maikla sievai ir ideja, ka šis vīrietis būtu vēl labāks atriebības instruments viņas bezkaunīgajam vīram, viss beidzas ar stulbu nelaimes gadījumu, kura rezultātā jaunais zinātnieks pazaudē dzīvību, bet Maikls (nevienam citam par to īsti nezinot) tiek pie šī vīrieša pētījumu datiem, kas beidzot pamodina zinātnieku pašā Maiklā. Un tad nu viņš sāk darbu pie Solārās tēmas, sevišķi neraizējoties par visas šīs lietas morālo pusi. Taču ir zināms, ka ja filmas sākumā tev ir parādīta bise virs kamīna, kādā brīdī filmas gaitā tā izšaus, un arī Maiklam šis liktenis būs neizbēgams.
Vispār, kas attiecas uz zinātnisko pusi, grāmata ir visnotaļ interesanta un aktuāla - kā nekā itin daudzus cilvēkus satrauc jautājumi, vai cilvēce paspēs savlaicīgi rast ilgstpējīgas alternatīvas fosilajai enerģijai. Cik var saprast, Makjuens ir konsultējies pie kompetentiem cilvēkiem un pa lielam es romānā notiekošajam varēju noticēt un sižeta izspēle ar kvartetu: zinātnieks, viņa sieva, viņas mīļākais un viņas otrais mīļākais tiek īstenota eleganti un labi varu iztēloties, kā tas tiktu attēlots arī kino variantā. Varonis, protams, nav gluži tik simpātisks, ka gribētos just viņam līdzi, lai viss izdodas, bet tas jau arī nav autora mērķis. Zināmas bažas, ka arī šo grāmatu es relatīvi drīz aizmirsīšu, man ir, bet vismaz pagaidām sajūtas ir tādas, kā tipiski Makjuena grāmatu gadījumā - drīzāk pozitīvas kā negatīvas, bet bez sevišķiem sajūsmas kliedzieniem.
"Solar" galvenais varonis ir kāds pusmūža zinātnieks, kurš reiz bija izcils fiziķis un pat saņēma Nobela prēmiju, bet pēdējos pāris gadu desmitus viņš profesionāli neko jēdzīgu nav darījis, darbojoties kā dekoratīva figūra visādās padomēs un krāpjot savas sievas (grāmatas sākumā viņam jau tāda ir pēc kārtas piektā), taču 2000.gads Maiklam Bērdam (tā sauc šo vīru) sāk sarežģītu posmu dzīvē. Procesu iegriež kaut kas pilnīgi šokējošs - viņa sievai parādās mīļākais un sieva to itin nemaz nemēģina slēpt. Tiesa, Maikls lieliski saprot, ka visam par iemeslu ir viņa paša daudzās afēras, taču tas viņa situāciju nedara vieglāku - viņš nav radis staigāt ar ragiem, viņš ir radis rūpēties par to, lai tādi būtu citiem vīriešiem. Taču tie vēl ir tikai ziediņi - zinātniskajā centrā, kurā Maikls līdz šim ir pildījis galvenokārt dekoratīvas funkcijas un kas nodarbojas ar alternatīvās enerģijas pētījumiem, atklājas viens jauns čalis, kuram ir daudz svaigu ideju attiecībā uz Saules enerģijas izmantošanu. Taču kad izrādās, ka šim čalim ir arī kāda ideja attiecībā uz Maikla sievu, vai pareizāk - Maikla sievai ir ideja, ka šis vīrietis būtu vēl labāks atriebības instruments viņas bezkaunīgajam vīram, viss beidzas ar stulbu nelaimes gadījumu, kura rezultātā jaunais zinātnieks pazaudē dzīvību, bet Maikls (nevienam citam par to īsti nezinot) tiek pie šī vīrieša pētījumu datiem, kas beidzot pamodina zinātnieku pašā Maiklā. Un tad nu viņš sāk darbu pie Solārās tēmas, sevišķi neraizējoties par visas šīs lietas morālo pusi. Taču ir zināms, ka ja filmas sākumā tev ir parādīta bise virs kamīna, kādā brīdī filmas gaitā tā izšaus, un arī Maiklam šis liktenis būs neizbēgams.
Vispār, kas attiecas uz zinātnisko pusi, grāmata ir visnotaļ interesanta un aktuāla - kā nekā itin daudzus cilvēkus satrauc jautājumi, vai cilvēce paspēs savlaicīgi rast ilgstpējīgas alternatīvas fosilajai enerģijai. Cik var saprast, Makjuens ir konsultējies pie kompetentiem cilvēkiem un pa lielam es romānā notiekošajam varēju noticēt un sižeta izspēle ar kvartetu: zinātnieks, viņa sieva, viņas mīļākais un viņas otrais mīļākais tiek īstenota eleganti un labi varu iztēloties, kā tas tiktu attēlots arī kino variantā. Varonis, protams, nav gluži tik simpātisks, ka gribētos just viņam līdzi, lai viss izdodas, bet tas jau arī nav autora mērķis. Zināmas bažas, ka arī šo grāmatu es relatīvi drīz aizmirsīšu, man ir, bet vismaz pagaidām sajūtas ir tādas, kā tipiski Makjuena grāmatu gadījumā - drīzāk pozitīvas kā negatīvas, bet bez sevišķiem sajūsmas kliedzieniem.
2016-03-31
comments powered by Disqus