In a Lonely Place

Savulaik ievērojams, bet nu jau sen kā radošā krīzē ieslīdzis Holivudas scenārists (Hamfrijs Bogarts) saņem uzdevumu uzrakstīt scenāriju kādam ļoti populāram romānam. Būdams slinks un skeptisks, viņš nespēj sadūšoties šo grāmatu pat izlasīt, līdz ar to sarunā jaunu meiteni - garderobisti, lai tā viņam šo grāmatu atstāsta. Pie viņa mājās. Kamēr viņš ir tērpies rītasvārkos. Gan jau viņam ir arī tālejošāki nolūki, taču meitene izrādās tik dumja, ka viņam neatliek nekas cits kā iedot viņai naudu taksim un teikt: "Ej!" Nākamajā rītā izrādās, ka meitene ir nogalināta un viņas līķis izsviests no braucošas automašīnas, bet scenārists itin prognozējami ir galvenais aizdomās turamais. Viss viņa alibi balstās uz skaistas kaimiņienes liecību, kura viņu redzējusi izvadām meiteni no mājas un kurai patīk Hamfrija Bogarta seja (par spīti tam, ka sekojot labākajiem Holivudas standartiem, viņš vecuma ziņā itin mierīgi varētu būt viņas tēvs).

Vai viņš nogalināja meiteni? Vai jaunajai meitenei ar viņu sanāks kas labāks? Viņš no dabas ir diezgan izteikti agresīvs, bet intelektuāls, un slepkavības viņš labprātāk pastrādā scenārijos. Bet vai viņš būtu uz to spējīgs arī dzīvē? Mums kā skatītājiem atbilde uzreiz sniegta netiek - iespējams ir viss. Un tas jau uzreiz ir labi. Filmas panākumu atslēga neapšaubāmi ir Bogarta atveidotajā Diksonā Stīlā - šis personāžs ir vienlaikus asprātīgs, simpātisks un reizēm pat izpalīdzīgs, bet arī nesavaldīgs un egoistisks. Tu kā skatītājs vienlaikus vēlies, lai viņš nebūtu vainīgs noziegumā, taču īsti neuzskati, ka viņš būtu tai meitenei īstais, un viņu attiecību laimes ilglaicībai nespēj ticēt (kā arī patiesībā viņš pats).

Šaubu nav - patīk man tās film noir lentes, kurās ir piparoti dialogi, bezkaunīgi personāži, un šajā - kas man īpaši patika - gana konsekventi, nevis tādi, kas filmas vidū pēkšņi pārtop par eņģelīšiem, kuriem vienkārši ir pietrūcis īstā cilvēka, lai atklātu viņos labo. Varu pat teikt, ka biju par šo filmu sajūsmā (atšķirībā no otras slavenākās Nikolasa Reja filmas "Johnny Guitar"). Brīžiem esmu patiešām gatavs noticēt, ka vismaz kriminālstāstu/tumšo drāmu ziņā četrdesmito gadu beigas - piecdesmito sākums patiešām bija viens no Holivudas spožākajiem laikmetiem.
2017-12-20
8.5
comments powered by Disqus