Zojkina kvartira
Valmieras Drāmas teātrī biju pirmo reizi - paldies par to IvetaiZ, kas savāca slēpņotāju komandu netipiskai tūrei. Pats diez vai būtu sadūšojies darba dienas vakarā doties uz Wolmar un atpakaļ, bet citu ierosinājumiem Nē saku reti.
Patiesībā pēdējos gados, šķiet, ārpus JRT vispār neko nebiju skatījies. Katrā ziņā šī izrāde bija ļoti atšķirīga no tā, ko nācies salīdzinoši nesen skatīties. Kamēr JRT izrādēs parasti piedalās vien pāris līdz daži aktieri, tad šeit, šķiet, piedalījās teju viss VDT aktieru ansamblis. Par lugu iepriekš sevišķi interesējies nebiju - zināju vien to, ka tās autors ir Bulgakovs, nebiju pat noskaidrojis, ka iestudējumā būs daudz dziesmu - turklāt vēl man visai labi zināmā Aleksandra Vertinska sacerētu.
Sižetu īpaši neatstāstīšu - drīzāk norises apstākļus. Darbības laiks ir dažus gadus pēc Oktobra revolūcijas, NEPa apstākļos. Zojai pieder sešistabu dzīvoklis Maskavā, lai izvairītos no svešu cilvēku izmitināšanas šajā dzīvoklī, viņa tajā iekārto šūšanas ateljē, kurš vakaros pārvēršas par prieka namu. Izrādē iesaistās visdažādākie personāži - Zojas mīļotais vīrietis - depresīvs no morfija atkarīgs grāfs, viņas kalpone, divi ķīnieši, mājas pārvaldnieks, Zojas brālēns - rūdīts blēdis, liela uzņēmuma vadītājs, viņa mīļotā sieviete, un tā tālāk un tā joprojām. Un, kā jau teicu, Vertinska dziesmas, kuras dzied Daumants Kalniņš. Par pēdējām gan nevaru nepiebilst, ka reizēm Kalniņa akcents krievu valodā drusku jau man ausīs iegrieza un tās man labāk tīk Grebenščikova izpildījumā.
Kamēr izrādes pirmais cēliens ir drīzāk komisks, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļūst, ka nekā laba galu galā nebūs. Kaut kādā mērā var vilkt paralēles "12 krēsliem", bet man ir slinkums jebko vilkt, jo ir vēls un vajadzētu drīzumā iet gulēt. Kas man izrādē īpaši patika? Scenogrāfija, horeogrāfija, aktierspēle (īpaši jāizceļ Elīna Vāne kā Alla Vladimirovna un Tālivaldis Lasmanis kā Ametistovs), principā arī mūzikas ietveršana iestudējumā. Kas nepatika? Manuprāt, iestudējums ir pārāk garš un stiepts - varēja kaut ko visai droši noīsināt gan no sižeta, gan muzikālās puses - reizēm bija jūtams dinamikas trūkums un sāka kļūt gluži vienkārši garlaicīgi. Pa lielam - patika, bet atsevišķas detaļas līdz galam nepārliecināja. Lai gan noteikti bija vērts šo iestudējumu noskatīties. Paldies komandai!
Patiesībā pēdējos gados, šķiet, ārpus JRT vispār neko nebiju skatījies. Katrā ziņā šī izrāde bija ļoti atšķirīga no tā, ko nācies salīdzinoši nesen skatīties. Kamēr JRT izrādēs parasti piedalās vien pāris līdz daži aktieri, tad šeit, šķiet, piedalījās teju viss VDT aktieru ansamblis. Par lugu iepriekš sevišķi interesējies nebiju - zināju vien to, ka tās autors ir Bulgakovs, nebiju pat noskaidrojis, ka iestudējumā būs daudz dziesmu - turklāt vēl man visai labi zināmā Aleksandra Vertinska sacerētu.
Sižetu īpaši neatstāstīšu - drīzāk norises apstākļus. Darbības laiks ir dažus gadus pēc Oktobra revolūcijas, NEPa apstākļos. Zojai pieder sešistabu dzīvoklis Maskavā, lai izvairītos no svešu cilvēku izmitināšanas šajā dzīvoklī, viņa tajā iekārto šūšanas ateljē, kurš vakaros pārvēršas par prieka namu. Izrādē iesaistās visdažādākie personāži - Zojas mīļotais vīrietis - depresīvs no morfija atkarīgs grāfs, viņas kalpone, divi ķīnieši, mājas pārvaldnieks, Zojas brālēns - rūdīts blēdis, liela uzņēmuma vadītājs, viņa mīļotā sieviete, un tā tālāk un tā joprojām. Un, kā jau teicu, Vertinska dziesmas, kuras dzied Daumants Kalniņš. Par pēdējām gan nevaru nepiebilst, ka reizēm Kalniņa akcents krievu valodā drusku jau man ausīs iegrieza un tās man labāk tīk Grebenščikova izpildījumā.
Kamēr izrādes pirmais cēliens ir drīzāk komisks, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļūst, ka nekā laba galu galā nebūs. Kaut kādā mērā var vilkt paralēles "12 krēsliem", bet man ir slinkums jebko vilkt, jo ir vēls un vajadzētu drīzumā iet gulēt. Kas man izrādē īpaši patika? Scenogrāfija, horeogrāfija, aktierspēle (īpaši jāizceļ Elīna Vāne kā Alla Vladimirovna un Tālivaldis Lasmanis kā Ametistovs), principā arī mūzikas ietveršana iestudējumā. Kas nepatika? Manuprāt, iestudējums ir pārāk garš un stiepts - varēja kaut ko visai droši noīsināt gan no sižeta, gan muzikālās puses - reizēm bija jūtams dinamikas trūkums un sāka kļūt gluži vienkārši garlaicīgi. Pa lielam - patika, bet atsevišķas detaļas līdz galam nepārliecināja. Lai gan noteikti bija vērts šo iestudējumu noskatīties. Paldies komandai!
2013-12-03
comments powered by Disqus