Death of a Ladies Man

Šis pilnīgi noteikti ir dīvainākais ieraksts Leonarda Koena ilgajā muzikālajā karjerā, pilnīgi atšķirīgs gan no saviem priekšgājējiem, gan pēcnācējiem. To varētu nosaukt par drosmīgu eksperimentu, lai gan realitātē tas laikam bija sekas nepareizai narkotiku lietošanai un vēlmei iesaistīties aizdomīgos sakaros. Vismaz citādi ir grūti saprast, kas varēja kļūt par iemeslu, kālab savulaik ar muzikālu askētismu pazīstamais kanādiešu dziesmnieks izvēlējās ierakstīt albumu kopā ar Filu Spektoru - izcilo, bet šausmīgi ekstraverto un nomācošo sešdesmito gadu producentu, kura raksturīgākā iezīme bija katrā skaņdarbā iesaistīt pēc iespējas vairāk dažādu mūziķu, jebko pāraranžējot līdz nelabumam.

No vienas puses, šāda atšķirīga pieeja Koenam varētu atmaksāties, zinot to, ka viņš pats jau nu nekādi nav baisākais melodists un dziesmu autors, drīzāk specializējoties savas dzejas runāšanā vieglas akustiskas strinkšķināšanas pavadījumā. No otras, tas ne obligāti dod pozitīvu efektu. It īpaši tālab, ka konkrētajā savas karjeras posmā, dzimis diezgan dziļi narkotikās, Koens nebūt nerakstīja savu pašu labāko dzeju. Ok, viņš vismaz savā prozā arī iepriekš bija diezgan neķītrs, bet tas netraucēja līdz šim viņa dziesmu saturam būt vienlīdz intīmam un inteliģentam, kamēr man ir grūti rast dziļāku simboliku tādā dziesmā kā "Don't Go Home With You Hard-On". Un patiesībā te teju katra dziesma ir diezgan tieši par seksa tēmu, kas pats par sevi nav ne labi, ne slikti, bet agrākos (un vēlākos) laikos Koens to varētu ievērpt poētiski interesantākos risinājumos. Varu atzīt, ka "True Love Leaves No Traces" ir skaista - tai ir gan ir ieraksta lipīgākais piedziedājums, gan patīkama erotiska atmosfēra, gan Spektora apjomīgais aranžējums ir vietā. Vispār, ja tā padomā, šajā ierakstā Koens diezgan tuvinās Sēržam Geinsbūram, bet ar Geinsbūru kaut kā man vienmēr ir vairāk sajūtas, ka viņa piedauzība ir apzināta provokācija, kamēr Koens šeit drīzāk šķiet apmulsis. Un arī pats Koens pēcāk par šo albumu esot bijis diezgan skeptisks, noveļot tā trūkumus uz narkotikām un grūtajiem laikiem. Patiešām, ja man būtu jāveido Koena skaistāko dziesmu izlase, pat teorētiski es apsvērtu vienīgi jau piesaukto "True Love Leaves No Traces", kamēr kopumā ieraksts ir stipri nekāds. Protams, tam nav raksturīga Koenam piemītošā vienveidība, jo Spektors kaut ko tādu nepieļautu, bet nav tā, ka es automātiski par plusu uzskatītu to, ka šeit ir country stila "Fingerprints" vai no Pink Floyd dziesmas "Eclipse" skaidri ietekmējusies "Death of a Ladies' Man".

Labi vien ir, ka Spektora un Koena sadarbība pēcāk neturpinājās, katram ejot pa sev atbilstošo ceļu.
2016-08-05
6.5
comments powered by Disqus