Mācīsimies vēsturi!

2016-11-03

Šodien, dārgie bērni, mūsu tēma būs dižais Vadonis. Jūs jau noteikti daudz zināt par mūsu Vadoņa dzīvi, bet kā teicis pats Ļeņins, atkārtošana ir zināšanu māte, bet visas valsts pamatā ir veselīga ģimene, kurā mātei noteikti ir jābūt. Tāpēc mēs sāksim visu no pašiem pirmsākumiem.

Kad Dievs, tas Kungs, sešās dienās radīja Zemi, viņš atzina to par labu esam. Viņš radīja mežus un ūdeņus, kalnus un ielejas un vairāk par visu - mūsu dārgo Krieviju. Mūsu plašās zemes mežos viņš ielaida dažādus zvērus: lielus un mazus, pinkainus un strīpainus, bet tad Dievs atzina, ka pasaule nebūtu pilnīga bez Cilvēka. Un tad nu Dievs pēc sava ģīmja un līdzības radīja pirmo Cilvēku - Ādamu. Pēcāk, lai Ādamam nebūtu vientuļi, viņš no Ādama ribas radīja Ievu, un tā viņi dzīvoja Paradīzes dārzā netālu no mūsdienu Rjazaņas mierā un saticībā, līdz elles imperiālisti iedeva Ievai saindētu ābolu no aizliegtā koka, un rezultātā Ādamu un Ievu padzina no Paradīzes. Tā mūsu senčiem nācās pamest skaisto Paradīzi un izklīst pa pasauli. Taču šo stāstu jūs gan jau esat dzirdējuši arī Bībeles stundās, tāpēc par to tagad daudz nestāstīšu.

...Jā, Maša, ko tu vēlējies jautāt?

Tas ir ļoti gudrs jautājums, Maša. Nav gan labi uzdot šādus jautājumus, kas apšauba pašus cilvēces pamatus, bet es uz to atbildēšu. Protams, ka lasot Svētos Rakstus, daudziem rodas jautājums: "Kā gan tas Kungs varēja radīt Pasauli sešās dienās, ja mūsu pilsētā vienas ielas remonts prasa pusgadu?" Sāksim jau ar to, ka Dievs radīja pasauli tad, kad laika vēl nebija. Līdz ar to jēdziens "diena" nemaz vēl nepastāvēja, līdz ar to var būt, ka patiesībā tie bija seši gadi, nevis sešas dienas, un tieši šādam viedoklim sliecas piekrist vairums mūsdienu zinātnieku. Taču arī tādā gadījumā Pasaules radīšana ir brīnums - arī sešos gados radīt kaut ko tik grandiozu un pilnīgu spēj tikai Visaugstākais. Taču tu mani novirzīji no tēmas.

Vairākus tūkstošus gadu vēlāk imperiālisti bija pasaulē uzkundzējušies ar saviem netikumiem un izvirtību, bet tad Dievs sūtīja uz Zemi savu vēstnesi - Kārli Marksu un viņa uzticamo ieroču nesēju Fridrihu Engelsu. Šie divi brašie krievu vīri sacēlās pret starptautisko finansistu uzspiesto sistēmu, un aizsāka krievu tautas cīņu par atbrīvošanos. Taču viņi bija tikai īstā vēstneša priekšvēstneši. Vai pat pareizāk - īstā vēstneša priekšvēstneša priekšvēstneši. Līdzīgi kā garīgās pasaules attīrīšanai Dievs vispirms uz Zemi sūtīja Jāni Kristitāju, bet tikai pēc tam - savu dēlu Jēzu Kristu, tā arī materiālās pasaules atpestīšanai vispirms bija nepieciešams Markss, pēc tam Ļeņins un tikai tad - mūsu īstais Vadonis. Tāpat kā Kristietība tikai Jēzu Kristu atzīst par Dieva dēlu, bet pirms viņa nākušos vīrus - par praviešiem, tā arī mūsu valsts vēsturē īstais Dieva izredzētais ir tikai viens, bet pirms viņa bija vairāki pravieši, kas rādīja krievu tautai ceļu uz gaismu.

Pēc Marksa nāca Ļeņins, pēc Ļeņina - Staļins (fašisma uzvarētājs), pēc Staļina - Hruščovs, pēc Hruščova - Brežņevs, bet tad sākās tumšie laiki. Mūsu valsti pazemoja un izputināja Rietumu aģentu atbalstītais tautas nodevējs Gorbačovs, vedot nelaimē diženo Krievijas impēriju. Pazemojis to līdz nepazīšanai, Gorbačovs atdeva Krieviju oligarhu un žīdmasonu atbalstītajam Jeļcinam, kurš gan pats par sevi nebija slikts cilvēks, bet bija nonācis nelāgā vidē. Un tad, vairākus gadus vēlāk, baltā zirgā nācā viņš - mūsu Vadonis.

Par Vadoņa dzimšanu ir zināms daudz mazāk nekā par viņa priekšteci Jēzu, jo naidīgie spēki iznīcināja hronikas, kurās viņa dzīves notikumi bija aprakstīti līdz smalkākajām detaļām. Tagad mēs zinām vienīgi to, ka viņš pasaulē nāca Ļeņina pilsētā Staļina valdīšanas divdesmit devītajā gadā. Līdzīgi kā Jēzus pirms viņa arī Vadonis ir Dieva dēls, dzimis nevainīgai jaunavai un nācis, lai darītu brīnumus. Atšķirība ir vien tajā, ka iepriekšējā reizē Dievs savu dēlu sūtīja pie neticīgās jūdu tautas, kas viņu sita krustā un nokāva, bet atgriezās viņš otrajā reizē pie Dieva izredzētās krievu tautas, un paliks ar mums mūžīgi mūžos, godāts un cildināts, jo viņam pieder valstība. Vadoņa biogrāfija ir dižena - tajā netrūkst varenu uzvaru gan karā, gan diplomātijā, viņš ir vienmēr bijis sieviešu mīlēts, vīriešu cienīts un bērnu apjūsmots. Vadonis ir paraugs ikvienam no mums, un ir zaimošana precīzi uzskaitīt viņa dzīves faktus. Galvenais ir ticēt Vadonim, mīlēt Vadoni un būt uzticīgiem Vadonim. Un tad Dieva gaisma būs ar jums, dārgie bērni, mūžīgi mūžos. Nobeigsim šo stundu ar dziesmu!

"Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus. Nomodā
Vēl ir Staļins un Berija
Mājā, Ļeņina pilsētā.
Putins silītē dus,
Putins silītē dus."