Trois femmes puissantes

Teicams uzdevums vārdu latviskās atveides cienītājiem - franču autores Marie NDiaye vārda latviskojums. Nezinu, cik tas ir pareizi vai nē, bet pieņemšu, ka Marija Endjoja nebūtu galīgi nepareizs, līdz ar to palikšu pie tā. Endjoja (kā var nojaust no uzvārda) ir daļēji āfrikāniskas izcelsmes, un arī viņas slavenākā grāmata - romāns "Trīs stipras sievietes" - ir darbs, kurā sadzīvo eiropeiskais un āfrikāniskais, un arī viņas varones lielākoties ir uz robežas starp šīm abām pasaulēm.

Grāmatu veido trīs stāsti, kuru vienojošā tēma ir sievietes spēks un vīrieša nespēks, kas prognozējamā kārtā ļauj šo grāmatu ierindot feminismam pietuvinātai literatūrai, un (kā nu neļaut sevī ierunāties seksistam) tas varētu būt bijis veicinošs faktors grāmatas saņemtajai Gonkūru prēmijai. Grāmata, kur ir vieta vienlaikus seksismam un rasismam, tur jau kaut kam ir jābūt. Ā, un vēl bēgļu tēma - īsta zelta bedre, es pat teiktu!

Ja tomēr abstrahējas no sarkasma (grūti), tad "Trīs stipras sievietes" ir diezgan saistoša lasāmviela. Pirmais stāsts vēsta par Noru - sievieti, kuru un viņas māsu tētis pametis, paņemto viņu brāli sev līdzi uz Āfriku. Nora Francijā ir izveidojusi veiksmīgu dzīvi, viņai ir ģimene un juristes darbs, bet tētis viņu paaicina uz Āfriku kādā nopietnā jautājumā - kā izrādās, Noras brālis Sanijs ir cietumā un gaida tiesu par tēva otrās sievas slepkavību, kuru gan patiesībā ir pastrādājis pats tētis. Jāatzīst, ka no trim stāstiem šis mani uzrunāja visvairāk.

Otrajā stāstā lielā mērā galvenais varonis ir vīrietis, nevis sieviete - franču vīrietis vārdā Rūdijs, kuram ir drusku problēmas attiecībās ar sievu un reizēm raksturīga rasistiska nesavaldība, un diezgan sūdīgas spējas risināt problēmas.

Trešajā stāstā Kedija Demba kādreiz ir bijusi istabene Noras tēta mājā, bet tad viņai ir bijusi laulība, kas beigusies vīra nāvē, un nekādā tagadnē, kas eventuāli noved pie došanās uz Eiropu, kas prognozējami arī nav rozēm kaisīta. Šajā stāstā negatīvā vīrieša lomu pilda čalis, ar kuru viņa kopā dodas uz Eiropu un kurš beigās viņu pamet (un pie reizes arī apzog).

Kopumā - diezgan interesanti, lai gan ne gluži manā tēmā literatūra. No otras puses - varbūt arī ir manā tēmā. Tiesa, joprojām franču mēlēt labāk lasīt kaut ko vienkāršāku.
2017-11-04
7.0
comments powered by Disqus