Kazhes pierakstu burtnīca

Dažas lietas šajā animācijas filmā man nešķiet īsti pareizas. Pirmkārt, man galīgi nav skaidrs, kāpēc galveno varoni sauc par Kabaci (Courgette, Zucchini). Tīri vizuāli, it īpaši matu krāsas dēļ šis puika būtu dēvējams par Baklažānu (Aubergine, Eggplant). Tas visu laiku kaut kā mulsināja. Otrkārt, vai patiešām dzīves realitāte Šveicē, kur risinās animācijas filmas darbība tik ļoti atšķiras no Latvijas? Vai var tā būt, ka tur bērnu namā dzīvo tikai astoņi bērni, doties izbraukumos uz kalniem slēpot, pārticībā un teju vai laimē? Nē, tā gluži nav, ka šī multfilma būtu idilles pilna, gluži pretēji - kaut vai tālab, ka tā sākas ar to, ka Kabacis negribēdams nonāvē savu māti alkoholiķi, bet tomēr - tā nav Latvijas realitāte.

Stāsts tātad ir par puiku bērnunamā. Varoņu stāsti tur ir tādi, ka īsti neticās, ka primāri šī multfilma ir domāta bērniem (ja nu vienīgi - ļoti liberālu vecāku bērniem, kuri nevairās no sāpīgām tēmām). Katram varonim tur ir gana daudz pieredzētu šausmu, kuru dēļ viņi ir nonākuši bērnunamā. Tur ir meitene, kura bijusi lieciniece, kā viņas tētis nogalina mammu un pēc tam pats sevi. Puika - narkomānu bērns. Bēgļu bērns. Un meitene, kura diezgan skaidri ir pedofīlijas upuris, lai gan par to tiek runāts tikai aplinkus. Nebūt ne tas tipiskākais varoņu komplekts multfilmai. Taču dīvainā kārtā šis stāsts nav nospiedošs un nomācošs. Iespējams, tālab, ka tas ir tik ļoti krāsaini animēts un tas arī necenšas būt smags un depresīvs. Vai tas spētu tāds būt, ja nebūtu animēts? Šaubos.

Vērts arī piebilst, ka pret šāda tipa multfilmām esmu ļoti pozitīvi noskaņots arī tādēļ, ka daudz vairāk cienu to darbu, kas tiek ieguldīts stopkadra animācijā nekā 3D datorgrafikā. Šī noteikti nav tāda multfilma, ko rādīt pirmsskolas vecuma bērniem, primāri tā šķiet paredzēta pieaugušajiem, bet derēs arī pusaudžiem. Katrā ziņā man tā ļoti patika.