Kazhes pierakstu burtnīca

Otrdienas vakarā, sekojot nejauši pirms dažām nedēļām "Magnētā" sastaptā kādreizējā kursabiedra Ģirta uzaicinājumam, nokļuvu Nacionālās bibliotēkas restorānā "Klīversala", lai mazliet palauzītu galvu ap dažādiem uzdevumiem.

Tātad, vispirms par to, kas ir "Puzzled Pint". Tas ir starptautisks rēbusu/mīklu risināšanas pasākums, kas reizi mēnesī notiek vairākās vietās pasaulē, šobrīd skaitā ap 20, diezgan izteikti - angliski runājošajās zemēs, jo īpaši - štatos. Tālab nav pārsteidzoši, ka Sanfrancisko dzīvojošais Ģirts arī kļuva par to cilvēku, kas ar šo pasākumu mēģnāja iepazīstināt rīdziniekus.

"Klīversalā" nebija sapulcējies gluži milzīgs cilvēku daudzums, bet vismaz pāra desmiti bija gan. Tai skaitā manīja arī dažas tā kā drusku redzētas sejas. Esmu itin pārliecināts, ka kaut kur/kaut kad iepriekš mans ceļš ir krustojies ar biedru Ediju no "Divu kartupeļu" kolhoza un arī Poga-Mārtiņš nav pilnīgi nezināmi personāži. Pie galda gan man bija mazāk pazīstami ļaudis - laikam gan Ģirta kolēģi no Latnet laikiem - tiesa, LU laikos arī vairums seju šķita tā kā redzētas. Bet nu tas laikam jau nav svarīgi.

Par uzdevumiem: rēbusu risināšana trijotnei mūsu galda pusē sākumā gāja gaužām lēni, bet tad pamazām kaut cik ieskrējāmies. Galvenais joks tur bija uzķert to pareizo fišku - domāšanas virzienu, kas šajā gadījumā ved pie vēlamā rezultāta. Pirms pasākuma biju domājis, ka varbūt kāda jēga būs no slēpņošanas pieredzes - savulaik diezgan daudz mistēriju sanācis risināt, bet praksē īsti tā nebija, droši vien tādēļ, ka mistērijas es risināju Latvijā, bet uzdevumi nākuši no aizokeānijas, un izpratne par mīklām un rēbusiem katrā zemē ir citāda (tāpat jau tieši ar mistērijas tipa slēpņiem bija novērots, ka dažādās Eiropas valstīs to tipiskākie veidi būtiski atšķiras). Galīgi nepierasti bija tas, ka vairākos no uzdevumiem aktīvi bija jādarbojas ar uzdevumu izdrukāto materiālu - jāloca, jāgriež un ne tikai.

Kopumā katrā ziņā bija interesanti, un es pat teiktu, ka gadījumā, ja Rīga oficiāli pievienotos "Puzzled Pint" pasākumiem (ja nu kas - nosaukuma doma ir tajā, ka tu risini mīklas un dzer alu), visdrīzākais es tajos patiešām iesaistītos arī ilgtermiņā - reizēm jau vajag pamežģīt smadzenes. Tā ka - paldies Ģirtam par uzaicinājumu, un tad nu uz tikšanos kādā no Atlantijas okeāna pusēm!

Savukārt, par restorānu "Klīversala": šī ir tā pati iestāde, kurai neizdevās tikt pie vārda "Kleever" (vai "Kļever"), un par kuras atklāšanu ļoti spēcīgi rakstīja Texxxti. Jāatzīst - sajūsmā par to neesmu. Paņēmām uz pieciem alus uzkodu plati, kas paredzēta sešām personām. Cenā tā apmēram sakrīt ar to, ko "Alā" sauc par uzkodu plati četriem. Atšķirība vien tajā, ka uzkodu daudzums tajā ir diezgan niecīgs - paņēmām klāt vēl otru tādu pašu, bet mājās tāpat pārnācu izsalcis. Un arī pamatēdieni neizskatījās ar diez ko labu cenas/kvalitātes attiecību apveltīti. Līdz ar to galīgi nebija pārsteigums, ka restorāns bija stipri patukšs (ok, otrdienas vakarā tas varētu nebūt stāvgrūdām pilns, bet nekas neliecina par to, ka "Kļevers" varētu kļūt par rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītu atpūtas vietu). Tādējādi, ja Puzzled Pint'ā mana atgriešanās būtu visnotaļ iespējama, "Klīversalā" visticamākais biju pirmo un pēdējo reizi. Lai gan - vienu reizi, protams, katrā vietā ir vērts pabūt, kaut tāpēc vien, lai iedzīvotos kritiskā viedoklī.