Rubika kubs
Manā 101 darba sarakstā ietilpst tāda lieta kā iemācīties salikt Rubika kubu. Bērnībā kā vairums ne izcili apdāvinātu bērnu šo mantiņu citādi salikt kā pārlīmējot uzlīmītes nemācēju (tādējādi vismaz vienu kubu noteikti sabeidzu). Tagad esmu kļuvis drusku prātīgāks, tomēr drošības labad vispirms kubu iemācījos salikt datorā - jo tur vismaz nav iespēju kaut ko salauzt (izņemot tizli strādājošu Flash).
Šodien beidzot apgādājos ar fizisku Rubika kubu. Tā kā vajadzība pēc konkrētā priekšmeta man ir minimāla (lai neteiktu - nekāda), negāju uz Ludo pēc kvalitatīvas preces, bet uz Prisma pēc kaut kādas (atšķirība - lats pret astoņiem latiem).
Protams, kvalitātes ziņā Prismā pirktais kubs ir briesmīgs - griežas tas draņķīgi, ik pa brīdim iesprūst un sajūtas "lietošanā" nav tās patīkamākās. Droši varu apgalvot, ka šo konkrēto kubu neviens pasaules rekordists super ātri salikt nevarēs - jo tas vairāk sagādā fizisku slodzi nekā smadzeņu treniņu.
Protams, kuba salikšana jau pati par sevi nav nekāds treniņš, bet tikai no galvas apgūtu kombināciju izpilde, bet tas man šajā gadījumā nebūtu svarīgākais. Svarīgākais ir princips.
Ja nu kas - 1001 diena, kurā man vajadzēja pabeigt saraksta izpildi ir garām, esmu knapi pāri pusei uzdevumu izpildē, bet esmu izlēmis ignorēt termiņa paiešanu un turpināt darbus veikt, ar mērķi līdz šī gada beigām tikt pie kādiem 75-80% no sākotnējā plāna.
Tiesa, uzdevumu mēnesi nejokot es laikam neīstenošu. Un vēl virkni citu muļķīgu plānu.