Kazhes pierakstu burtnīca

Šī gan bija visai īpatna filma - sešdesmito gadu zinātniskā fantastika par servisu, ko piedāvā kāda firma - tevi pasludina par mirušu, sagādājot atbilstošas kvalitātes līķi, uztaisa plastisko operāciju un tu vari uzsākt jaunu un skaistu dzīvi. Kāds pusmūža baņķieris izmanto šo servisu, cerībā, ka viņa jaunā dzīve būs piedzīvojumiem un dēkām pilna, pēc tam, kad viņam šo servisu izreklamējis kāds it kā miris draugs. Taču visai ātri viņš atskārš, ka jaunā dzīve nav ne par mata tiesa labāku kā iepriekšējā, turklāt patiesībā cilvēki, kuri dzīvo viņam apkārt, ir tikpat neīsti, kā viņa paša jaunā personība, turklāt viņš atskārš, ka visas tās materiālās vērtības, pēc kurām viņš ir dzinies mūža garumā ir bezvērtīgs sviests (kāds pārsteigums, ne?) un ka viņa laulības dzīve bija bijusi tukša un skumja tieši viņa karjeras apsēstības dēļ, nevis citu cilvēcisko īpašību nopelns. Bet ir jau par vēlu kaut ko mainīt, lai gan viņš vēl cer, bet tam nebūs labu beigu, vari man ticēt...
Pārsteidza tas, ka šajā filmā ir visai daudz atkailinātu sieviešu ķermeņu, kas štatu kino tajā laikā, manuprāt, bija salīdzinoši retums - turklāt sižetiski tas īsti neprasās, nē, nav ne vainas, protams, bet nav tā, ka tas tur būtu bijis kas obligāts un nepieciešams. Taču zināms, ka spēks ir pupos un alū, līdz ar to man jau nevajadzētu šeit sākt kaut ko diži kritizēt. Un es to arī nedaru. Tiesa, filma ir daudz interesantāka uz papīra, nekā praksē - skatīties to bija visai vienmuļi (ja neskaita pupu ainas, protams), un es diez vai to varētu ieteikt arī tev, ja vien tevi nesaista šāda viegli erotiska paveca zinātniskā fantastika.