Burtu slepkavu klubs

Sigizmunda Kržižanovska vārdu es uzzināju pateicoties "Neiekostā elkoņa" iestudējumam Ģertrūdes ielas teātrī, uz kuru es pagaidām ne tikai neesmu bijis, bet pat tā īsti neesmu plānojis iet (lai gan šīs grāmatas iespaidā interese ir parādījusies). Formāli viņu, protams, var saukt par padomju literātu, taču vienlaikus Kržižanovskis ir ne lielākā mērā padomju rakstnieks kā Mihails Bulgakovs (varbūt pat mazākā, jo Kržižanovska daiļliteratūras darbība ritēja tik neievērojamā gaisotnē, ka viņu vienkārši nepublicēja, izvairoties pat no publiskas zākāšanas).

"Burtu slepkavu klubs" ir kārtējais apliecinājums tam, ka pirms bezjēdzīgā un bezcerīgā sociālistiskā reālisma Padomju Savienībā paspēja piedzimt interesanta, oriģināla un vērtīga literatūra, kuru gan visai ātri asiņainā veidā izskauda, tās vietā nākot politizētam un ideoloģizētam šablonu sūdam, bet pirms tam, kad vēl dzīvoja apziņa, ka revolūcija varētu nest jaunus laikus, padomju Krievijas literatūrā staroja ne mazāk izteiksmīgs modernisms kā Rietumos. Tiesa, Kržižanovskim no tā patiešām sevišķa labuma nebija, līdz ar to viņš lielāko daļu savas rakstnieka karjeras patiešām pavadīja tādā kā burtu slepkavu klubā - rakstot stāstus un noveles, kam nebija nekādu cerību uz publikāciju, jo Maksims Gorkijs bija viņam pārmetis pārmērīgu intelektuālismu.

Grāmata ir kaut kas pa vidu starp romānu un stāstu krājumu - to veido vairāki savstarpēji nesaistīti stāsti, kas turklāt katrs ir literāro paņēmienu ziņā būtiski atšķirīgs no pārējiem, saistaudus starp tiem vienojot vēstījumam par to, kā stāstītājs nonāk burtu slepkavu klubiņā - apvienībā, kur rakstnieki (vairāk vai mazāk slaveni) savus jaunākos literāros veikumus viens otram izstāsta, lieki neķēpājot papīru, jo pierakstīšana ir iedvesmas nāve, un tad nu viņi sēž bibliotēkā ar tukšiem plauktiem un runā. Pat vārdu viņiem īsti nav - katrs dēvējas trīs burtu savienojumā ar patskani vidū, cenšoties izvairīties no jēdzīgām un saturīgām skaņām. Stāstu saturs ir īpatnējs - viens no tiem ir drīzāk lugas formā par Hamleta iestudējumu, kur Rozenkrancs un Gildenšterns ir sadalīti četros personāžos: Rozens, Krancs, Gildens un Šterns un arī Ofēlijas ir divas, tai skaitā Feļa ir viņas mazāk smalkā puse. Otrs stāsts ir par Viduslaikiem un tā sauktajām Ēzeļa svinībām, kas bija dīvaina reliģiska prakse Francijā, kuras rezultātā stāsta varonei ik gadu svinību naktī rodas nepārvaram iekāre pret pirmo garāmgājēju. Tad vēl ir zinātniskās fantastikas stāsts par kaut ko līdzīgu robotiem, tikai drusku biedējošāku - cilvēka smadzeņu atslēgšanas no nervu sistēmas un attālinātas kontroles ieslēgšanu pār muskuļiem, veidojot ko līdzīgu zombiju armijai ar to biedējošo papildinājumu, ka zombijā iekšā ir cilvēks pie apziņas, kuram nav nekādu iespēju atgūt varu pār savu ķermeni. Plus vēl pamācošs vēstījums par trim draugiem, kas nespēja vienoties, kam īsti ir domāta cilvēka mute - runāšanai, ēšanai vai skūpstiem.

Jāatzīst, ka Kržižanovskis šķiet esam viens no mana iecienītā Italo Kalvino priekšvēstnešiem, lai gan arī viņš pats, protams, sakņojas citos modernismam piederīgos autoros - būtu tas Hofmanis vai pat savā ziņā Velss. Idejiski darbs ir ļoti saistošs, tīri kā proza varbūt ne gluži viendabīgi kvalitatīvs un simtprocentīgi konsekvents, bet lasāmviela tā ir aizraujoša un patiešām mani biedē tas, cik ātri PSRS šāda veida literatūra tika nobīdīta tālākajos plauktos, priekšplānā izvirzot nevis oriģinālus autorus kā Zamjatins, Bulgakovs un Kržižanovskis, bet pelēku masu, kurai līdzīgi kā šīs grāmatas varoņiem vārdi pat īsti nebija nepieciešami. Nezinu, vai vērts Kržižanovska tekstā meklēt politiskus zemtekstus - tos atrast nav grūti, bet man trūkst informācijas, vai tos tikai var saskatīt vai arī autors tos patiešām tur ir ielicis, bet par vienu esmu drošs - šī patiešām ir liela un nozīmīga literatūra, savam laikam moderna formā un garā, un pilnīgi noteikti es izlasīšu vēl kaut ko no šī autora darbiem. Kā nekā viņš pats savus stāstus tomēr pierakstīja, nevis tikai atstāja dažu klausītāju atmiņās (lai arī izplatīti tie patiešām tika tikai lasījumu veidā)/
2017-03-06
8.0
comments powered by Disqus