Kazhes pierakstu burtnīca

Par to, vai šo filmu man vajadzētu skatīties, bija drusku šaubas. Un lai arī filma man patika, šaubas nekur nepazuda. Filma, kā jau tas kino notiek ļoti bieži, stāsta par mīlestību, kas izveidojas starp diviem ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuram katram ir savas visai smagas problēmas. Viņš ir nupat iznācis no psihiatriskās klīnikas, kur pavadījis astoņus mēnešus pēc tam, kad gandrīz nosita savas sievas mīļāko. Tagad viņš ir apņēmības pilns atgūt sievas mīlestību.
Tikām viņa sava vīra mīlestību atgūt necer, jo viņas vīrs ir miris - gājis bojā stulbā situācijā. Lai kaut kā aizmirstos, viņa ir darījusi daudz ko, tai skaitā pārgulējusi ar pilnīgi visiem saviem kolēģiem, kā rezultātā viņa tika atlaista no darba. Tagad izrādās, ka viņam un viņai ir daudz kopīga, lai arī viņu skatījums uz dzīvi ir visai atšķirīgs.
Šī filma ir nominēta veselai čupai Oskaru, kas bija vienīgais iemesls, kāpēc to vispār skatījos. Kā jau minēju ievadā, šobrīd romantiskas komēdijas nepavisam nav tas kino žanrs, kuram cenšos veltīt iespējami lielāku uzmanību, bet filmas kvalitāti tas it kā neietekmē. Tagad būtu īstā vieta, kur man nevajadzētu rakstīt par to, vai es varu vai nevaru identificēties ar filmas personāžiem, bet varu noteikti atzīt, ka filma ir pietiekami reālistiska (protams, ja neskaita tajā pārāk daudz rādīto galvenā varoņa tēva, kuru spēlē Roberts de Niro, aizraušanās ar amerikāņu futbolu - droši vien stulbāko sporta veidu, kas jebkad ir ticis izgudrots), tās personāži ir saprotami, un tajā dzirdamā mūzika ir laba.