Masa
Spāri man jau kādu laiku ir ne pārmērīgi aktīvs plāns redzēt spēlējam dzīvajā. Pagaidām nav saslēdzies, bet kas zina - varbūt aiziešu 26. janvārī uz koncertu, kur spēlēs šie, Tesa un Židrūns.
Lai arī kā grupa "Spāre" ir pavisam jauna, tās dalībniekiem muzikālās pieredzes bagāža ir pamatīga, turklāt tā nav meklējama tikai rokmūzikas lauciņā, bet arī džežā, etnofolkā un tālāk. Arī "Masas" muzikālais materiāls stilistiski ir gaužām daudzveidīgs un itin droši nepretendē uz sevišķu uzmanību no komercradio puses. Ne velti tikai viena šī ieraksta kompozīcija - nedaudz jaunajam vilnim radniecīgā "nav izgudroti" ir radio pieņemamā garumā - trīs ar pusi minūtes, kamēr pārējie skaņdarbi ir šai lietai pārāk izvērsti.
Ieraksta garākā kompozīcija - "visi un viens" (ar Raiņa pārdomu, nevis dzejas tekstu, kas šķiet, ka bija sastopams arī "Raiņa sapņos" - vai vismaz kaut kas gaužām līdzīgs) ar savu priekšlasījuma formātu atgādina "Prusaku ansambli", kas arī ar šādiem paņēmieniem aizrāvās (vienīgi - ne ar klasiķu tekstiem), no vienas puses - diezgan iešūpojoši, no otras - varbūt tomēr mazliet arī par ilgu.
Diezgan droši varu teikt, ka man tuvākais skaņdarbs šajā ierakstā ir "vienā jūrā" (vienīgais šajā ierakstā ar pašas grupas radītu tekstu) - tāds kārtīgs džems, kurā piedalās arī Kārlis Auziņš ar savu saksofonu.
Kopējais iespaids par ierakstu ir tāds, ka man nav skaidrs, kāds ir kopējais iespaids par šo ierakstu - "Spāre" kā jau spāre šaudās šur un tur, tā īsti neizvēloties kaut kur apsēsties uz ilgāku laiku. Ja tā ir masa, tad tā galīgi nav viendabīga un nav īsti skaidrs - kā masa tā ir un vai to ir paredzēts smērēt uz maizes vai likt cepeškrāsnī. Daudz dažādu virzienu, daži - visnotaļ interesanti, bet galīgi nav sajūtas, ka šis ir albums. Ņemot vērā, ka Spāres ietekmju vidū noteikti ir gan psihedēlija, gan progresīvais roks - tur jau nu gan parasti koncepta trūkums nav raksturīgs, kamēr šajā "Masā" man tā acīmredzami nav gana. Joprojām gribu redzēt viņus spēlējam dzīvajā, bet vai šo ierakstu gribēšu klausīties mājās - nezinu gan.
Lai arī kā grupa "Spāre" ir pavisam jauna, tās dalībniekiem muzikālās pieredzes bagāža ir pamatīga, turklāt tā nav meklējama tikai rokmūzikas lauciņā, bet arī džežā, etnofolkā un tālāk. Arī "Masas" muzikālais materiāls stilistiski ir gaužām daudzveidīgs un itin droši nepretendē uz sevišķu uzmanību no komercradio puses. Ne velti tikai viena šī ieraksta kompozīcija - nedaudz jaunajam vilnim radniecīgā "nav izgudroti" ir radio pieņemamā garumā - trīs ar pusi minūtes, kamēr pārējie skaņdarbi ir šai lietai pārāk izvērsti.
Ieraksta garākā kompozīcija - "visi un viens" (ar Raiņa pārdomu, nevis dzejas tekstu, kas šķiet, ka bija sastopams arī "Raiņa sapņos" - vai vismaz kaut kas gaužām līdzīgs) ar savu priekšlasījuma formātu atgādina "Prusaku ansambli", kas arī ar šādiem paņēmieniem aizrāvās (vienīgi - ne ar klasiķu tekstiem), no vienas puses - diezgan iešūpojoši, no otras - varbūt tomēr mazliet arī par ilgu.
Diezgan droši varu teikt, ka man tuvākais skaņdarbs šajā ierakstā ir "vienā jūrā" (vienīgais šajā ierakstā ar pašas grupas radītu tekstu) - tāds kārtīgs džems, kurā piedalās arī Kārlis Auziņš ar savu saksofonu.
Kopējais iespaids par ierakstu ir tāds, ka man nav skaidrs, kāds ir kopējais iespaids par šo ierakstu - "Spāre" kā jau spāre šaudās šur un tur, tā īsti neizvēloties kaut kur apsēsties uz ilgāku laiku. Ja tā ir masa, tad tā galīgi nav viendabīga un nav īsti skaidrs - kā masa tā ir un vai to ir paredzēts smērēt uz maizes vai likt cepeškrāsnī. Daudz dažādu virzienu, daži - visnotaļ interesanti, bet galīgi nav sajūtas, ka šis ir albums. Ņemot vērā, ka Spāres ietekmju vidū noteikti ir gan psihedēlija, gan progresīvais roks - tur jau nu gan parasti koncepta trūkums nav raksturīgs, kamēr šajā "Masā" man tā acīmredzami nav gana. Joprojām gribu redzēt viņus spēlējam dzīvajā, bet vai šo ierakstu gribēšu klausīties mājās - nezinu gan.
2018-01-17
comments powered by Disqus