The 39 Steps

"39 pakāpieni" ir viena no nozīmīgākajām Alfrēda Hičkoka filmām, ko viņš uzņēma dzimtajā Anglijā pirms pārvēršanās par Holivudas kino ikonu. Lai arī tā tapusi pirms vairāk kā 80 gadiem, tā joprojām ir ļoti labi skatāma (lai arī tieši skatāmību mazliet ietekmē tas, ka attēla kvalitāte arī digitāli atjaunotajā versijā nav nekāda spožā - Skotijā filmētās ainas kalnos noteikti varētu izskatīties iespaidīgāk), aktieru tēlojums ir gana dabisks un teksti - pietiekami pikanti, vismaz ja salīdzina ar tā paša perioda Holivudas kino, kur jau bija stājies spēkā Heisa kodekss, kas noliedza filmās jebkādas vaļības. Un līdz ar to filma arī nešķiet tik veca, kāda tā pietiesībā ir - bez drūmās pašcenzūras šis kino šķiet ievērojami svaigāks nekā, piemēram, Frenka Kapras saharīnainās filmas.

Sižetiski "39 Steps" varētu būt priekšvēstnesis vēl slavenākai Hičkoka filmai - "North By Northwest". Kā nekā arī šeit filmas centrā ir varonis (Roberts Donats kā Ričards Henijs), kas ir nepatiesi apvainots noziegumā un līdz ar to viņam nākas bēgt gan no policijas, gan no patiesajiem ļaundariem, turklāt vēl visā šajā padarīšanā ir iesaistīti spiegi un valsts noslēpuma izpaušana. Un, protams, skaista blondīne - šai reizē tā ir Medelainas Kerolas atveidotā Pamela, kuru Ričardam visai ilgstoši nākas pārliecināt, ka viņš nav brutāls sieviešu slepkava. Tiesa, negaidītā kārtā, lai kaut kā savaldītu ar sevi kopā saķēdēto blondīni, uz laiku Ričards uzņemas nežēlīga slepkavas lomu - tādā ziņā, ka viņš stāsta visādus briesmu stāstus par sevi, lai viņai būtu bail rīkoties uz savu roku, jo ar tādu maniaku drošāk ir būt pa labam.

Jāatzīst, ka laikam jau visvairāk filmā ir novecojis tās atrisinājums - veids, kādā ļaundari mēģina no Anglijas izvest valsts noslēpumu - tur vēl ir tāls ceļš ejams līdz Bonda filmu sarežģītajiem risinājumiem. Taču visādi citādi filma (līdzīgi kā North by Northwest) ir teicams spiegu trilleris, un to droši vien var uzskatīt par vienu no pirmajiem proto-Bonda darbiem, kas veicināja ļoti nozīmīga Holivudas kino žanra rašanos. Kas gan šeit ir spēcīgāk realizēts nekā tas ir parasti raksturīgs spiegu filmām, tie ir kolorīti fona personāži ar ļoti ierobežotu laiku uz ekrāna, bet ar gana atraktīvām lomām - tādi ir gan ceļojošie sieviešu apakšveļas tirgotāji vilcienā, gan laulāts pāris Skotijas laukos, pie kuriem Ričards paliek pa nakti, gan viesnīcnieku pāris. Protams, filma ir panaiva un ļaundari tajā arī ir tādi salīdzinoši nebiedējoši, kas laikam gan ir tikai loģiski, jo tā tapa laikos, kad Rietumu pasaulē vēl tāds 100% autentisks ļaunums nebija īpaši pazīstams - Hitlers vēl bija tikai nesen nācis pie varas, par PSRS notiekošo bija zināms maz, un pasaule ne tuvu nešķita tik ļauna, kāda tā patiesībā jau bija.

Ā, un ja nu tu gribētu noskaidrot, kur un kāpēc ir "39 pakāpieni", patiesībā jau tas ir tipisks McGuffin - proti, kaut kas tāds, kam nav sevišķi lielas nozīmes filmas sižetā, bet kam tiek pievērsta neadekvāti liela uzmanība.
2016-11-09
7.5
comments powered by Disqus